Benediktīniešu mūks un meditācijas skolotājs: "Semītisko reliģiju Dieva vīrišķais veidols ir veidojis mūsu sabiedriskās un politiskās struktūras tā, ka tās tic Dievam kā Viņam. Padomāsim uz brīdi par Dievu sieviešu dzimtē. Tad ne tikai Baznīca un priesterība, bet arī biznesa un politiskās struktūras mūsu apziņā būtu jāveido no jauna. Iespējams, ja Dievs netiktu uzskatīts par vīrieti, tad vīrieši kopš dzimšanas nebūtu dominējošais spēks. Ja esam gatavi saskatīt Dievā vīrišķo un sievišķo spēku integrēšanos, tad cilvēciskā spēka struktūras, kas balstās uz vīrišķo spēku, tiek nāvējoši satricinātas. Tad šīs sistēmas vairs nevarētu metafiziski attaisnot ar kādu noteicošu realitātes simbolu. Līdz ar to mēs redzam dzimumu nelīdztiesiskumu un visa veida apspiestības pamatā esošo negodīgumu. Arī cilvēka seksualitāte tiek atbrīvota no kultūras uzspiestajām represijām, ja atklājam Dievu, kurš "cilvēku" radījis kā vienlīdzīgu vīrieti un sievieti. Vīrieši un sievietes tā atbrīvojas no saviem kultūras stereotipiem, lai varētu attīstīt visas savas personības dimensijas."
(L. Frīmens. Jēzus - iekšējās pasaules skolotājs. R.: Zvaigzne ABC)