Krikumi 4-1

Vakardiena man bija Latvijas erudītu līgas atklātā individuālā erudīcijas čempionāta fināla zīmē. Kā parasti ir divas ziņas - viena laba un viena slikta.
Labā ziņa - lai arī pēc priekšsacīkstēm man bija desmitais rezultāts no divpadsmit finālistiem, tomēr pirmo reizi tik maz atpaliku no līdera (kā tas ir iespējams būs vēl viena neatrisināmā Visuma mistērija) un, ja būtu atbildējis uz saviem trīs sporta jautājumiem http://klab.lv/users/dunduks/342777.html, tad būtu kāds piektais-sestais no līdera atpaliekot vispār pavisam nepieklājīgi maz.
Sliktā ziņa - man tas nebūtu palīdzējis. Jautājumu skaits, uz kuriem es zināju atbildes no visām divpadsmit fināla spēlēm (kopā 154 jautājumi, no kuriem izskanēja 140-145) bija ~10%. Diemžēl neviens no tiem negadījās manā vienīgajā cīņā un līdz ar to es neizpildīju savu minimālo programmu - nepalikt sausā, lai arī iespējas bija, jo es neatbildēju par 2011. gada Latvijas "Gada dzīvnieku" (platausis sikspārnis, bet būtu pieticis ar tikai sikspārnis) un zviedru dzejnieku, Nobela prēmijas laureātu (Tomass Transtremers, interviju ar viņu es lasīju decembra "Rīgas laikā"). Tā gadās.
Amizantākais ir tas, ka vienā no ceturtdaļfināliem, kurā pēc ļoti nervozas un mazrezultatīvas cīņas tikai pēc papildjautājuma uzvarēja nākošais čempionāta uzvarētājs, es bez nervozēšanas un pārliecinoši būtu uzvarējis. Jautājumi par Lāsmu Kaunisti, Jāni Krūmiņa, Tomu Kreicbergu, Haili Selasiji un Prāgas kapsētu būtu man atnesuši mierīgu un rimtu uzvaru, iztiekot pat bez visu jautājumu izspēlēšanas. Diemžēl tāda cūkas laime man negadījās un bija jāapmierinās ar trīs konfektēm, kuras varēja iegūt no skatītāja vietas pareizi atbildot uz neatbildētu jautājumu (kaunisti un Krūmiņa pa abiem spēlētāji atbildēja). Bet tā kā man zināmo atbilžu skaits bija labi ja 10%, tad, protams, nav ko sūdžeties, bet atliek tikai vainot Providenci vai tās gribas izpildītāju dotajā gadījumā - čempionāta galveno tiesnesi un jautājumu sastādītāju Uldi Apsalonu (par vainošanu, protams, ir joks, jo visu cieņu viņam par ieguldīto darbu gan jautājumu gatavošanā, gan čempionāta vadīšanā).
Kopumā pasākums sasodīti interesants, lai arī varbūt tikai ierobežotam frīku lokam, kuri kopistiski šādi un tamlīdzīgi izpildās jau desmit-piecpadsmit gadus, lai arī starp divpadsmit finālistiem šogad bija trīs jauniņie, kas, protams, nevar nepriecēt. Viennozīmīgi bija vērts tās piecas stundas salt RTU 301. auditorijā (tas, ka bija jāsalst, protams, ir tikai manu tarakānu nopelns, jo man, redz, ir nepieņemami telpās sēdēt ārjakā). Intelektuāls orgasms un arī tad, ja pašam sanāk pšiks.