Ir vairāki pozitīvi secinājumi.
1.atpūta ir vajadzīga un pietiks sevi par to strostot!!! :)
2.ģimenes pieredze ir important stuff
3.(ko gan es viņam neteicu) vakardienas krīzes laikā (kas bija, bija) akūta apzināšanās: es negribu mirt, es negribu griezt/plēst/nīvināt laukā savu ķermeni. Es gribu dzīvot, būt vesela.

Psihiatrs bija foršs. Solījās pat uzrakstīt zīmes, ja tiešām radīšoties problēmas ar mācībām.
Uz atvadām lika nosolīties, ka līdz 16.maijam nedarīšot muļķības, lai viņam nav sirdsapziņas pārmetumu :)))
Nu, nedarīs arī.