Kopš vakardienas septiņiem vakarā nekas nav ēsts. Bet vēl aizvien negribas. Pa nakti gribējās. Bet tad nebija laika. Laikam. A tagad. Nemaz negribās sevī iekšā kaut ko. Ir tik labi. Tik labi. Tikai ūdens skalojas pa caurulēm.

Šodien jāatceras izņemt. Izņemt to, kas lieks. Kas nav mans. Un tad veselu nedēļu brīva. Un tad paskatīšos uz sevi. Kā nu būs, putniņ. Kā bus.