aizmiršana - tā ir tikai tāda aizdusa, kad pārāk ātri domā uz priekšu, bet aizdomas - tā ir izdomas ēnas puse. es varu arī turpināt klusēt, jo kā jau minēju mans prāts ir īsts tehnokrāts - tas ir portatīvs un atpūtas režīmā pasīvs - pielīdzināms 0. es to nolieku malā un blandos pa palagiem. man liekas, ka esmu jau pusē - šī ir mana treniņu lapa, man vēl vajag uzlabot scores. tas nav nekas patīkams. atceros baleta treneri, kas kliedz uz mirstošo gulbi, kas piesvīdušu triko izstiepjas un saraujas, bimbā karstu pār sarkaniem vaigiem, tur maz tās dailes. lūk, mans treniņtērps - ieliec to pārpalikušu lietu muzejā kopā ar čuku un geku un citām drazām. es nokāpšu pirmajā stāvā no uzkarsušiem bēniņiem un tur spīdēs spožs parkets un sienas vēl smaržos pēc apmetuma kaļķa. un es aizmirsīšu, ka man pažobelē ir īsta svalka. aizmiršana ir aizdusa, bet aizmiršanās būs elsas.