Maskava - Gailīši jeb vai no Gailīšiem var nākt kas labs?
Acīmredzami, ka Jerofejevs savā darbā tēlo tādu kā pseido-Jēzu: sirsnīgu, mīlošu, piedodošu un galvenais - pavisam nevainīgu puscilvēku,kas ir pasaulē iesviests, lai palaistuvei dāvinātu savu mīlestību (un riekstiņus pašam mazākajam). Jerofejeva skumjas mazliet (attāli) atgādina Ģetzemanes dārzu. Lai mēs, lasītāji, neko nesajauktu, viņš atkārto: "Kāpēc tu mani esi atstājis?" un redz sātanu vaigā (garā), pirms četri mežonīgi romiešu karavīri sit to nezināmas kāpņutelpas krustā. "O, šīs sāpes! O, šis suņa aukstums! O, neiespējamība!" (O, Jerofejeva alkoholā šķīstītās skumjas! O, Jerofejeva nāvīgi smieklīgais humors, o, struktūrpilnie murgi. O, Jer[ofejeva] vēja ķeršana tikai lai neplūstu pa straumi (pilnās burās)!)