vakar iegūlos gultā un jau tad, kad es nemaz negrasījos aizmigt, sāku dzirdēt signālus un vīrieša balsi. domāju - viss, elīn, Tev ir pilnīgi sasmērējies prāts. signāli un vīrietis saka: "jā. hallo? runājiet!" gribēju jau izsaukt ātrās palīdzības psihiatrisko brigādi, bet tad iedomājos, ka esmu konste un konstatēju, ka esmu uzgūlusies telefonam, kurš pats ir saspaidījis podziņas, un esmu piezvanījusi nevienam citam kā ģzzf dekānam o.nikodemusam, kurš pats par sevi ir lielisks paņēmiens, lai atcerētos kipras galvaspilsētu (kuru es, protams, jau zinu kopš dzimšanas īstenībā).

no rīta es pamostos un satieku laumu, kas saka, ka viņai esot tāda slimība, ka galva - dulla, bet temperatūras nav. nesaprotu, kāpēc gan piedzeršanās jāsauc par slimību.