ja nu gadījumā kāds nav piefiksējis, "new yorker"a ričards broudijs ar savu nullto kinotopu ir visus iebradājis asfaltā
lūk, gadījums, kad gribas smieties, raudāt un dročīt vienlaicīgi
tas pat nav tops, bet kaut kāda impresionisma laika glezna

hailaiti (nu tur visi ir hailaiti), pie kuriem no lūpām izraujas vārdi "ņujorkers, bļe" dažādās intonācijās - žangs ke un garela "parastie mīlētāji", vēl ir apatovs ar salūtu, dievišķi, un tālāk - viss andergraunds, kuru mēs acīs neesam redzējuši
man tas ir gada teksts internetos, nenoliedzami