maza meitene dzeltenā pufaikā pagalma asfaltā ielēkā klasītes novelk jaku un rāda zobus mani vēl nav pamanīusi jo sakliedzās ar mammu no trešā stāva tad paceļ zariņu un aizsviež tad ar kājeli pašvīkā zemi zem sevis atrod kaut ko samulst klasīšu rūtiņas sāk ņirbēt viņas mati ieaug pagalmā un pretējās mājas jūgends paslēpjās ēnā

skatiena trajektorija milzīgā tempā atpakaļgaitā lec no asfalta pie meitenes no meitenes pie loga rūts tad uz manām rokām tad uz taustiņiem zem pirkstiem klaboņā mūzikā kura pēkšņi apstājas un meitene kliedz mammai "zharko!" tad viņas rokās materializējas balta polietilēna kulīte pati vēl jorpojām aktīvā stresā lec