Lai gan precīzi to būtu jāsauc par sex-selective infanticide (šajā gadījumā, abortion), tas nemaina lietas būtību. Sakritība, ka pirms dažām dienām runāju ar kādu ķīnieti, kurai pašai ir divi bērni - meita un dēls. Meita piedzima pirmā, šim notikumam sekoja izmisīgi centieni palielināt iespējas dzemdēt dēlu, sākot ar tautas medicīnu, beidzot ar speciālām diētām un uztura bagātinātājiem pēc ārsta ieteikuma. Kā noprotams, attiecīgajiem speciālistiem uz šāda veida jautājumiem un nepieciešamībām ir jāmācās atbildēt atbilstoši pieprasījumam. Manai sarunu biedrei veicās un piedzima dēls. Ķīnā valsts atbalsts ir garantēts tikai vienam bērnam, ja ģimene izvēlas radīt vairāk, tā ir pašu izvēle, ko valsts "ļoti neatbalsta". Vēl to var atļauties cilvēki ar zināmu rocību, kamēr nabadzīgajās ģimenēs kā vienīgo pēcnācēju gaida vīriešu dzimtes pārstāvi, kā apgādnieku un dzimtas turpinātāju.

"Yuan Quan slipped into a busy down-market establishment in a grim and basic part of town, with a flourishing market for stolen bicycles just outside, and the police looking the other way.
She asked the abortionist if he ever aborted boys. He gaped. 'Are you mad?' he almost shouted, 'Nobody aborts boys unless they are deformed. Girls are what we abort.'
This cheap and squalid storefront business offers abortions from around £10. Scans, which reveal a baby's sex, cost a fiver. True, this is a rough neighbourhood, but similar businesses flourish in more respectable districts as well."

- Peter Hitchens, Gendercide: China's shameful massacre of unborn girls means there will soon be 30m more men than women.