litaratūras ikonas LV :
atļaušos pārpublicēt tekstu iz 1/4 Satori (kas starp citu ir atkalatvēries tāds bišku advancētāks) jūzera Zbriedis posta, kas man šķiet ļoti trāpīgs (un aktuāls, jā):
Hm, varbūt mazliet par ikonām.
Gundega Repše - persona, kura ir viena no ražīgākajām XX gs. nogales latv. prozistēm, viena no tulkotākajām un dizainētākajām. Persona, kura nenogurstoši pilda savas sabiedrības sirdsapziņas f-jas vairāku mēdiju "slejās" un "viedokļos". Atsaucas uz vārdu "rakstniece".
Jānis Rokpelnis - dzejnieks, dzīvais klasiķis, kas var atļauties savu krājumu dēvēt vienkārši par "Liriku". Cilvēks, kurš vislabāk zina, kā rakstīt dzeju - ne velti ir RS literārais konsultants, rakstn. kursu dzejas meisterdarbnīcas vadītājs, neiztrūkstošs JAS un "Aicinājuma" recenzents. Arīdzan mēdijos tiek raksturots lakoniski: "dzejnieks". Un, gluži kā Repše, var atļauties izvirst pilnīgu sviestu, pamatojoties uz tām pašām kolektīvās sirdsapziņas paudēja tiesībām.
Kārlis Vērdiņš - cilvēks, kurš sieviešu žurnālos tiek raksturots kā jaunākais, modīgākais un šarmantākais latviešu dzejnieks. Jaunā cerība. Gandrīz profesionāls, gana mīlēts, bet pieticīgs.
Marts Pujāts - izaugušais brīnumbērns, trausls un spilgts kā jau neirotiķis vai talantīgais. Aizmuguriski tiek aprunāts kā nodzēries un deģenerējies. Ļoti inteliģents, asprātīgs un ironisks, bet ar grūti saprotamā veidā sabojātu reputāciju.
Kornēlija Apšukrūma - apsveikumu un atmiņklažu dzejniece, ražīga un tautā mīlēta. "Šajā galā" kļuvusi pazīstama pateicoties K.Vērdiņa pārdrošajai recenzijai.
Amanda Aizpuriete - dzejas matrona, kura ir tik bagātīga kā HES ūdenskrātuve. No viņas tikai plūst un plūst, un pludo.
Edvīns Raups - "dzejnieks un tulkotājs". Talantīgs, dzērājs, lēnstrādātājs, bet īpaši vērtīgs kā eksotisku valodu pazinējs.
Andra Neiburga - kopš kāda laika atkal atsaucas uz vārdu "rakstniece". Kaut nav skaidrs, vai tiešām rakstniece, vai vienkārši ļoti gudra, prasmīga un pieredzējusi.
Uldis Bērziņš - "lielisks dzejnieks"? Bet Korāna tulkotājs. Un ne tikai. Vēl daudz vairāk.
atļaušos pārpublicēt tekstu iz 1/4 Satori (kas starp citu ir atkalatvēries tāds bišku advancētāks) jūzera Zbriedis posta, kas man šķiet ļoti trāpīgs (un aktuāls, jā):
Hm, varbūt mazliet par ikonām.
Gundega Repše - persona, kura ir viena no ražīgākajām XX gs. nogales latv. prozistēm, viena no tulkotākajām un dizainētākajām. Persona, kura nenogurstoši pilda savas sabiedrības sirdsapziņas f-jas vairāku mēdiju "slejās" un "viedokļos". Atsaucas uz vārdu "rakstniece".
Jānis Rokpelnis - dzejnieks, dzīvais klasiķis, kas var atļauties savu krājumu dēvēt vienkārši par "Liriku". Cilvēks, kurš vislabāk zina, kā rakstīt dzeju - ne velti ir RS literārais konsultants, rakstn. kursu dzejas meisterdarbnīcas vadītājs, neiztrūkstošs JAS un "Aicinājuma" recenzents. Arīdzan mēdijos tiek raksturots lakoniski: "dzejnieks". Un, gluži kā Repše, var atļauties izvirst pilnīgu sviestu, pamatojoties uz tām pašām kolektīvās sirdsapziņas paudēja tiesībām.
Kārlis Vērdiņš - cilvēks, kurš sieviešu žurnālos tiek raksturots kā jaunākais, modīgākais un šarmantākais latviešu dzejnieks. Jaunā cerība. Gandrīz profesionāls, gana mīlēts, bet pieticīgs.
Marts Pujāts - izaugušais brīnumbērns, trausls un spilgts kā jau neirotiķis vai talantīgais. Aizmuguriski tiek aprunāts kā nodzēries un deģenerējies. Ļoti inteliģents, asprātīgs un ironisks, bet ar grūti saprotamā veidā sabojātu reputāciju.
Kornēlija Apšukrūma - apsveikumu un atmiņklažu dzejniece, ražīga un tautā mīlēta. "Šajā galā" kļuvusi pazīstama pateicoties K.Vērdiņa pārdrošajai recenzijai.
Amanda Aizpuriete - dzejas matrona, kura ir tik bagātīga kā HES ūdenskrātuve. No viņas tikai plūst un plūst, un pludo.
Edvīns Raups - "dzejnieks un tulkotājs". Talantīgs, dzērājs, lēnstrādātājs, bet īpaši vērtīgs kā eksotisku valodu pazinējs.
Andra Neiburga - kopš kāda laika atkal atsaucas uz vārdu "rakstniece". Kaut nav skaidrs, vai tiešām rakstniece, vai vienkārši ļoti gudra, prasmīga un pieredzējusi.
Uldis Bērziņš - "lielisks dzejnieks"? Bet Korāna tulkotājs. Un ne tikai. Vēl daudz vairāk.
Comments
Nu, piemēram, vai nevar būt reizē "gudra un pieredzējusi" un "rakstniece":) Vai rakstniecei katrā ziņā jābūt negudrai un nepieredzējušai. Vai būt gudrai, pieredzējušai un prasmīgai ir "vienkārši", bet būt "rakstniecei" - sarežģīti?:)
Bet, saproti, es jau to nejautāju ne Tev, ne tā raksta autoram, bet tīri retoriski. Man jau liekas, ka no apzīmējumiem nekas nemainās, vai ne? Katrs kāds ir tāds paliek. I Pujāts, i Indāns:)
Bet, saproti, es jau to nejautāju ne Tev, ne tā raksta autoram, bet tīri retoriski. Man jau liekas, ka no apzīmējumiem nekas nemainās, vai ne? Katrs kāds ir tāds paliek. I Pujāts, i Indāns:)
|
var gan tā (gudra, pieredzējusi rakstniece), gan šitā (gudra, pieredzējusi sieviete). vai arī (gudra, pieredzējusi sieviete, kas reizēm raksta (bet viņas literārās refleksijas šķiet vairāk domātas dienasgrāmatai, ne literatūrai pašai par sevi ;)))
vienvārdsakot statuss kvo - tas ir jautājums
vienvārdsakot statuss kvo - tas ir jautājums
Ir cilvēki, kurus viņu statuss interesē un nodarbina, ir tādi, kuriem statuss pie kājas:)
Bet ar to literatūru tad kā: māksla mākslai/literatūra literatūrai? Nu skaidrs, es, piemēram, nekad neesmu domājusi kategorijā "literatūra - tautai":) Literatūra, vispirmāmkārtām - autoram. Tā šķiet.
Bet man te biezenis vārās bērnam un es visā cieņā atklanos.
(ja pašam garšo, atradīsies vēl kāds cienītājs - tas gan par literatūru, gan biezeni, no statusa putru nevāra:)
Bet ar to literatūru tad kā: māksla mākslai/literatūra literatūrai? Nu skaidrs, es, piemēram, nekad neesmu domājusi kategorijā "literatūra - tautai":) Literatūra, vispirmāmkārtām - autoram. Tā šķiet.
Bet man te biezenis vārās bērnam un es visā cieņā atklanos.
(ja pašam garšo, atradīsies vēl kāds cienītājs - tas gan par literatūru, gan biezeni, no statusa putru nevāra:)
|
biezenis točna ir domāts mēles garšas kārpiņām un mēs to patērējam - ēdam
bet literārs darbs, kas ir "pats par sevi" nav ne tautai, ne pašam autoram sev - tas ir autors, abstrahējies no sevis. nu jā. autora nāve varbūt arī būtu piemēroti
bet literārs darbs, kas ir "pats par sevi" nav ne tautai, ne pašam autoram sev - tas ir autors, abstrahējies no sevis. nu jā. autora nāve varbūt arī būtu piemēroti
|
nū, pēc tam jau seko augšāmcelšanās:))
(Reply to this) (Parent)
|
Jānis Indāns: jauns, ārēji pievilcīgs vīrietis. sabiedriski aktīvs, tai pat laikā būdams noslēgts un atturīgs. nelišķo. patīkami pārsteidz ar spēju, aci nemirkšķinot, portālā "Satori" asi kritizēt savu līdzgājēju un labāko draugu apcerējumus un recenzijas (tai skaitā par saviem darbiem). raksta vīrišķīgi romantisku mīlas dzeju, kas, iespējams, ir labāka un konkrētāka, nekā liekas pirmajā grāmatas izšķirstīšanas piegājienā, taču daļu lasītāju no atkārtotas pievēršanās Indāna dzejai (šim pagaidām vienīgajam krājumam) kavē autora nespēja izmēzt no savas dzejdara brīžiem nedaudz pusaudziski pārjūtīgās apziņas rokmūzikas ikonas - Jana Kērtisa spokaino klātbūtni, kas diemžēl nav aiztaupījusi pat grāmatas nosaukumu ("Mīla saraus mūs gabalos" - tiešs tulkojums Joy Division dziesmas nosaukuma "Love will tear us apart").
(Reply to this) (Thread)
|
"vīrišķīgi romantisku mīlas dzeju" - prikolīgi :DDD
un grāmatas nosaukums tā arī ir domāts - kā tiešs tulkojums.
var jau piesiet lietu par skaidrītgailisko plaģiātismu, bet, zvēru pie Bereļa ūsām, mūsdienu (post post) dzejas kontekstā šis pārmetums vienkārši izklausās smieklīgs
ir tāds jēdziens "intertekstualitāte" - iesaku iepazīties ar to tuvāk
un grāmatas nosaukums tā arī ir domāts - kā tiešs tulkojums.
var jau piesiet lietu par skaidrītgailisko plaģiātismu, bet, zvēru pie Bereļa ūsām, mūsdienu (post post) dzejas kontekstā šis pārmetums vienkārši izklausās smieklīgs
ir tāds jēdziens "intertekstualitāte" - iesaku iepazīties ar to tuvāk
|
pārmetums (kaut gan vispār nebija nekāda pārmetuma, tekstiņš kā joks) nebija par plaģiātismu, tas būtu par daudz smalki, bet par to, ka, man liekas, uzgulšanās uz kaut kādām popmūzikas zvaigznēm (vai vispār jebkādām) dzeju nedabīgi ierobežo (ierobežo lasītāja prātā, ieslēdz "zvaigznes" shematiskajā tēlā). iedomājies, ka Tu saņem rediģēšanai dzejoļus no kāda jauna autora (-es) un katram dzejolim pirmā rinda ir no Depeche Mode dziesmām, vai dzejoļi veltīti Massive Attack... Tev vienkārši nāk smiekli, pirms vēl esi sācis lasīt, kas tam cilvēkam sakāms.
no otras puses, es saprotu vēlēšanos ar savas grāmatas palīdzību kaut kā parādīt godu, piemēram, mūzikai, kas tās tapšanas laikā ir bijusi svarīga. man tikai šķiet, ka nav gudri ļauties šai vēlmei.
* kaitina, kad runā par šitiem "post post" un par "laikmetu". un par intertekstualitāti. vēl "autora nāvi" aizmirsi pieminēt. literatūras teorija vēl nevienam nav palīdzējusi nedz rakstīt, nedz lasīt labu literatūru.
respect.
no otras puses, es saprotu vēlēšanos ar savas grāmatas palīdzību kaut kā parādīt godu, piemēram, mūzikai, kas tās tapšanas laikā ir bijusi svarīga. man tikai šķiet, ka nav gudri ļauties šai vēlmei.
* kaitina, kad runā par šitiem "post post" un par "laikmetu". un par intertekstualitāti. vēl "autora nāvi" aizmirsi pieminēt. literatūras teorija vēl nevienam nav palīdzējusi nedz rakstīt, nedz lasīt labu literatūru.
respect.
|
atvainojos, ka nosaucu J. D. par popmūziku. really.
|
a vajag demistificēt. savādāk notiks tas pats, kas ar Kobeinu. es jau dzirdēju, ka Hoļiks uzņemšot filmu par Kērtisu ar Džūdu Lovu galvenajā lomā
(Reply to this) (Parent)
|
ne jau teorija, bet izpratne par literatūru un literārajiem procesiem, ko nevar iegūt bez teorijas vismaz aptuvenas pārzināšanas. UN, JA ES PIEMINU KĀDU FRĀZI NO KĀDA POPSTĀRA-PAŠNĀVNIEKA, ES TO JEDRITVAINAZĪT IELIEKU ATSVEŠINĀTĀ KONTEKSTĀ, KURĀ ŠĪ FRĀZE IEGŪST DUBULTSEMANTIKU, ko arī es - nogurušais autors - vēlējos panākt
es atzīstu, ka vietām šīs atsauces ir pārāk uzsvērtas un pārāk daudz, bet kopumā (nu vismaz runājot par grāmatas nosaukumu) man šķiet, ka tas netraucē
es atzīstu, ka vietām šīs atsauces ir pārāk uzsvērtas un pārāk daudz, bet kopumā (nu vismaz runājot par grāmatas nosaukumu) man šķiet, ka tas netraucē
(Reply to this) (Parent)
labi pateici, I feel the same about it
varētu šo problēmu vēl definēt sekojoši: jebkura tāda dzeja, kur mēģina ievest kaut kādus ārējus it kā aktuālus konstruktus un idejas, kas tomēr ir pārāk sarežģīti, lai pa īstam kļūtu par cilvēka personības daļu, vai arī pats cilvēks vēl nav tik nobriedis, lai spētu to ticami pasniegt kā savas personības daļu, iestāstīt lasītājam, ka viņš domā par to kā kaut ko tik pašsaprotamu kā maizi un ūdeni(kā piem. Uldis Bērziņš par savu "Jēzus nāk ar Mozu"), visa tāda dzeja vienmēr skanēs drusku saspringti un nedabīgi, kā amalija stāstīja par 4.klases skolnieku, kurš viņai ekskursijā teicis "kamēr es neiedzeru kafiju, es vispār neesmu cilvēks".
varētu šo problēmu vēl definēt sekojoši: jebkura tāda dzeja, kur mēģina ievest kaut kādus ārējus it kā aktuālus konstruktus un idejas, kas tomēr ir pārāk sarežģīti, lai pa īstam kļūtu par cilvēka personības daļu, vai arī pats cilvēks vēl nav tik nobriedis, lai spētu to ticami pasniegt kā savas personības daļu, iestāstīt lasītājam, ka viņš domā par to kā kaut ko tik pašsaprotamu kā maizi un ūdeni(kā piem. Uldis Bērziņš par savu "Jēzus nāk ar Mozu"), visa tāda dzeja vienmēr skanēs drusku saspringti un nedabīgi, kā amalija stāstīja par 4.klases skolnieku, kurš viņai ekskursijā teicis "kamēr es neiedzeru kafiju, es vispār neesmu cilvēks".
(Reply to this) (Parent)
1) Kārlis Vērdiņš smieklīgi dejo. Nemāk, bet uzdrošinās, tas ir forši. Nemaz neizskatās modīgs un šarmants. Un vismaz erotiskie dzejoļi viņam labi.
2) Andra Neiburga raksta foršas "slejas", kas nepretendē uz sabiedrības sirdapziņas statusu, par sevi un savām sajūtām raksta. Aizķer. Un pēdējā grāmata viņai arī tīri laba, šodienīga.
Nevienu citu ikonu neesmu redzējis. Pilns ierūgušu stereotipu un tādu kā kompleksu tas Zbriedis posts.
Ar cieņu,
parastais lasītājs
2) Andra Neiburga raksta foršas "slejas", kas nepretendē uz sabiedrības sirdapziņas statusu, par sevi un savām sajūtām raksta. Aizķer. Un pēdējā grāmata viņai arī tīri laba, šodienīga.
Nevienu citu ikonu neesmu redzējis. Pilns ierūgušu stereotipu un tādu kā kompleksu tas Zbriedis posts.
Ar cieņu,
parastais lasītājs
(Reply to this) (Thread)
|
1) Arī dejo viņš reti, bet tik tiešām forši - kā viņš lokās ritmos un smaida savu ieglumo smaidiņu... hi hi ha ha
2)grāmatu nnesmu lasījis, bet atsevišķus stāstus no tās ir gadījies lasīt/dzirdēt un tiknutiešām kvaliatīva "gudras un pieredzējušas sievietes" proza
2)grāmatu nnesmu lasījis, bet atsevišķus stāstus no tās ir gadījies lasīt/dzirdēt un tiknutiešām kvaliatīva "gudras un pieredzējušas sievietes" proza
(Reply to this) (Parent)
|
francūzietes - pašpuikas prototips, kas brīžiem bīstami tuvu pietuvojas franciskiem banalitāšu laukiem, bet tad tos fiksi atstāj, ielecot maskačkas dumbrājā
vai tā bija uztvere-vai tēmas paskaidrošana, bet Gailes smukums ir tiešs un pārnests manās acīs-wot!
(Reply to this) (Parent)
Nezinu, nezinu. Vis šie status qou skaidrojumi un bļemmbu uzspraušana uz pieres man liekas... diezgan nožēlojami. Kā cilvēkiem, kas paši nevar, nu un tad zobus griežot lūr uz citiem, kas var, un stāsta, ka nuuu nekā jau nav.
Vispār es esmu secinājusi, ka man nepatīk satori.lv forums. Radies tāds iespaids, ka tur tuso mazi, stulbi pokemoni un lieli, ļauni, radošie impotenti. Es iespējams pārspīlēju, bet tendences ir samanāmas.
Vispār es esmu secinājusi, ka man nepatīk satori.lv forums. Radies tāds iespaids, ka tur tuso mazi, stulbi pokemoni un lieli, ļauni, radošie impotenti. Es iespējams pārspīlēju, bet tendences ir samanāmas.
(Reply to this) (Thread)
|
beidz, neviens šeit negriež zobus, bet mēģina pasmaidīt, kas tik ļoti trūkst L-jas litarārajā tusiņā. vienkārši paraudzīties no citas puses.
Protams, ka lielākoties Satori forumā tuso radoši impotenti un mazi pokemoni, bet tā visa starpā gadās arī pa šādam jaukam domugraudam
Protams, ka lielākoties Satori forumā tuso radoši impotenti un mazi pokemoni, bet tā visa starpā gadās arī pa šādam jaukam domugraudam
viss ceriņos iekšā ir iedabūts
tik violetos kā sapņu iekšas
un dzīve iegūta no muguras un priekšas
nu viņas krūti vakarsaule sūc
un nevar saprast ko es tagad kliegšu:
vai - viss ir Dievs vai - viss ir tikai sūds
tik violetos kā sapņu iekšas
un dzīve iegūta no muguras un priekšas
nu viņas krūti vakarsaule sūc
un nevar saprast ko es tagad kliegšu:
vai - viss ir Dievs vai - viss ir tikai sūds
Uldis Bērziņš ir arī laba vīna mīlētājs - tā vismaz es viņu atceros no bērnības 'mūsu mājas ballītēs'.
|
tas deģenerāts sen nav redzēts. bij jau viņam 90-to sākumā inčīgas tās haikas, bet ātri izrakstījās puika. žēl, odnako