Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
labi pateici, I feel the same about it
varētu šo problēmu vēl definēt sekojoši: jebkura tāda dzeja, kur mēģina ievest kaut kādus ārējus it kā aktuālus konstruktus un idejas, kas tomēr ir pārāk sarežģīti, lai pa īstam kļūtu par cilvēka personības daļu, vai arī pats cilvēks vēl nav tik nobriedis, lai spētu to ticami pasniegt kā savas personības daļu, iestāstīt lasītājam, ka viņš domā par to kā kaut ko tik pašsaprotamu kā maizi un ūdeni(kā piem. Uldis Bērziņš par savu "Jēzus nāk ar Mozu"), visa tāda dzeja vienmēr skanēs drusku saspringti un nedabīgi, kā amalija stāstīja par 4.klases skolnieku, kurš viņai ekskursijā teicis "kamēr es neiedzeru kafiju, es vispār neesmu cilvēks".
varētu šo problēmu vēl definēt sekojoši: jebkura tāda dzeja, kur mēģina ievest kaut kādus ārējus it kā aktuālus konstruktus un idejas, kas tomēr ir pārāk sarežģīti, lai pa īstam kļūtu par cilvēka personības daļu, vai arī pats cilvēks vēl nav tik nobriedis, lai spētu to ticami pasniegt kā savas personības daļu, iestāstīt lasītājam, ka viņš domā par to kā kaut ko tik pašsaprotamu kā maizi un ūdeni(kā piem. Uldis Bērziņš par savu "Jēzus nāk ar Mozu"), visa tāda dzeja vienmēr skanēs drusku saspringti un nedabīgi, kā amalija stāstīja par 4.klases skolnieku, kurš viņai ekskursijā teicis "kamēr es neiedzeru kafiju, es vispār neesmu cilvēks".
(Reply to this) (Parent)