Šorīt sāku mīlēt Nīči
Šorīt, braucot uz darbu, nonācu pie dažām naidpilnām atziņām:
1.Ļaudis tomēr pingvīnam ir daudz tuvāka rada kā mērkaķim- ja ejam, tad visi rindiņā!
2.Par tiem pašiem pingvīniem- ja apkārt daudz vietas, labprātāk tomēr nostāties draudzīgā čupiņā, ik pa brīdim pieglausties, draudzīgi iebukņīt, pastumdīties, pasēkt apkaklē!
3.Klepojot, mēs principā roku neliekam priekšā un izplatam savas gļotainās pilieninfekcijas!
4.Īstenībā, mums jau nerūp, kas sēž pretējā beņķī, mēs pat lepojamies visiem atrādīt savu deguna saturu!
5.Ja redzam, ka busa durvis tūliņ atvērsies un līdzpilsoņi gatavojas izkāpt- mēs neiesim malā, nē, mēs izriezīsim savas kuplās krūtis un iestāsimies durvīs, lai neviens- nekad netiktu ārā!
6. Ja esam padevušies tādi varen kupli un pie tam arī nelāgi ožam, centīsiemies apsēsties pašā šaurākajā beņķī, iespiest blakussēdētāju stiklā un saņurckāt viņa mēteļa malu!
7. Ja esam 2 defektīvas pāraudzes ar zaķa zobiem, tad noteikti rādīsim viena otrai pirkstu un idiotiski ķiķināsim visu ceļu.

"Kakoj ta njekuljturnij Ti, Bljadj!"