graujoši stulba balle, kurā es uzturos četrdesmit minūtes, gaidīdama, kad beidzot šīs minūtes būs pagājušas. es nezinu, kur strādā rublis, bet par to varētu spriest pēc darba biedriem, kas ir pilnīgi duraki. tātad tā ir viena no sešām sūdīgākajām darba vietām latvijā. es esmu samocījusies ar visām tām eksistenciālo lēcienu lietām, bet divas karotes roņazupas ir glābinš pret visām kaitēm.

atkodām i love you free-shot iespēju, maksājot ar īsziņu. iespējams, tā bija vakara kļūda. mēs mīlam draugiem.lv pedofīlijas paradīzi, maugli un mežonīti. mute man veras vaļā septiņus centimetrus, tajā var ievietot vienpadsmit centimetru garu priekšmetu (mērījumi veikti ar lineālu), un tas ir ļoti daudz, tālāk tiešām vairāk nevar, jo jau šādi ir saskrāpēts tas tur rīkles gals. varbūt pat tā ir vakara kļūda, bet ne jau man par to spriest, jo tas taču ir ny uzdevums. es šonakt gulēju uz spermas dīvāna, viss mierīgi, bet tad man virsū lec pika, baksta krūtis  un sauc: "sēks, sēks!" tas ir jaunais reivs. no rīta pamostos un atkal vienu aci nevaru atvērt, bet ar otru aci pētu un nevaru saprast, no kāda ieža ir gatavots ny kamīns. cauri sienām veļas mīļāko puišo grupu, neglītāko sieviešu, mīļāko meiteņu grupu, mīļako hokeja rezultātu topi, līdz skaidrs, ka tas par manu iežu mācīšanās nepieciešamību nav joks. mēs neeajam uz supernetto, uz saulīti vai maximu arī ne, tas ir trūģiem. klipiņu par to, kas ir trūģi un kā par tādiem kļūt, uztaisīsm un publicēsim internetā, bet - ak, vai - trūģi jau neredzēs, jo viņiem nebūs interneta.

diennakts dagilisms: kad visi gana demonstratīvi izmērījuši savas mutes, kārlis, kuram tieks sniegts lineāls, prasa, kas jāmēra.