fjoklas stāsta ietekmē sāku gremdēties atmiņās un atcerējos, kā dekorēju ofisu. nē, man tas galīgi nebija par pienākumu. bija tā, ka vecās priekšnieces skapī, kad viņa notinās, atradām lampočku virteni. es, kā jau apgaismes objektu piekritējs, paziņoju, ka tas ir mans un iestiepu savā alā. tak uz z-svētkiem uznāca man sārtvaidzības lēkme un nolēmu ieviest mūsu ofisā svētku noskaņu. aptinu ar lampočkām bukletu stendu, nu, tādu, kas uz vienas kājas, kā tie, kas pastkartītes tūristiem pārdod. oj, kāda daile bija! nenopriecāties! galā vēl kaut ko uztupinājām... neatceros... rūķi kaut kādu atradām vai sniegavīru. nu, tas tā. bet tak trakākais notika svētkos, jo promejot es aizmirsu izslēgt tās sasodītās lampočkas. akd, visas brīvdienas pilnīgā zarā! jo bija tak jāsatraucas, vai nav jau visa rūpnīca manis dēļ nosvilusi. tas ķīniešu draņķis tak noteikt sprāgst, ja to neizlēdz pēc 24 stundu nepārtrauktas darbināšanas! ajezusjezus, nervi beigti!