* sestdien es un mani trīs bērni bijām dārzā. piknikojām, uzlikām jauno kompostu (jā, "uzlikām" nevis "uzliku"). Līna teica, ka Anna ir Rapuncele - pirmo reizi kāju ieliek zālītē(kāda nu tā pērnā zālīte ir, bet nu jā). Apgriezu pusi veco zemeņu, atradu jau vienu ziediņu. manis stādītajām upenēm jau pirmie pumpuri, bet sarkanās jāņogas izskatās tikpat sažuvušas, cik S oma.

* svētdien es un mani trīs bērni bijām baseinā. un vēl Līnas labākais draugs ar tēti. es līdz pēdējam cerēju, ka šo termiņu pārņems Stefans, jo man nebija nemazākās vēlēšanās ar svešu tēti pie baseina sēdēt un bērnus vaktēt, bet nē. taču nebija nemaz tik slikti. bija pat diezgan labi. H tētis ar puikām pa sporta baseinu ņēmās, Līna satika skolas draudzeni un pērās pa silto baseinu, bet es ar Annu, kura bija baseinā pirmo reizi, pa bēbīšu daļu. Annai iepatikās sēdēt neprotošs 7mēn vecs puisītis, kuram tuvojās mēģinot izbakstīt kreiso aci. vilku meitu atpakaļ un pie sevis smējos - nu jā izrādīt patiku plēšot matus vēl nevar, jo nevienam matu vēl nav, tāpēc jābaksta acis. beigu beigās par spīti burzmai un troksnim Annis pat stundiņu man uz krūtīm nošņāca. mēs un mani trīs bērni bijām visizturīgākie. pārējie draugi krietni ātrāk noplauka.
ak jā - Maksis mums nefleitēja - viņš patiešām var nolekt no 3m tramplīna. ne vienu reizi vien. iedrošināju uzkāpt uz 5m, bet tas tomēr viņam vēl bija par augstu.
par Maksi vēl viens stāsts. ja es sēžu pie stūres, tad viņam ir mode mani mācīt braukt. vairākas reizes maigi norādīju viņam viņa vietu, bet tas nenostrādāja. vakar strikti pateicu, kāmēr viņam nav autovadītāja tiesību, lai tur muti. kad baseinā stāstīju kā jālec uz galvas, dēls atbildēja man ar to pašu - kāmēr es pati neielekšu un neparādīšu kā, tikmēr man jātur mute. biju pārsteigta, bet atzinu, ka tas ir tikai godīgi. man liekas mēs abi kaut ko iemācījāmies.

* tā Annas b/d lieta mani nomocījusi beiktu. es ilgojos, lai ir parakstīts līgums un lai man ne par ko vairs nav jāuztraucas, bet nē. jo ilgāk Dualingo velk gumiju, jo mazāk man viņi patīk. pirms brīža sarunāju termiņu Sportforumā. pēc pusotras nedēļas. vadītāja deva man godavārdu, ka ja atnesīšu karti, tad tajā pašā laikā un vietā slēgsim līgumu un būs manām mokām gals. es viņai daļēji neticu, bet ceru, ka tomēr viss beidzot beigsies. būs mums b/d nekurienē, bet ar apsildāmu grīdu, to pašu saunu un vēl batuts klāt.

* šodien tik smuks laiks ārā, bet mēs sēžam iekšā. no vienas puses, jo es te mocos ar lēmumu pārskatīšanu un pieņemšanu, bet no otras puses, jo ar Anni ārā iet šobrīd ir grūti. viņa negrib vairs ratos sēdēt, bet lai cik silti es viņu arī neiepakotu uz zemes vēl ir par aukstu, lai rāpotu.

* māsas izskatās, ka tomēr pie manis nebrauks.