Noskatījos pie
guru pamanīto dokumentālo filmu par sieviešu un vīriešu izvarošanām ASV militārajā dienestā - The invisible war. Riktīgi skarbi un nežēlīgi. Un kur nu vēl absurdās atrunas, attaisnojumi, tiesu īsās rokas, u.tml. Nekaukt laikam nevar.
Arī par to, cik smagi to pārdzīvo cietušo ģimenes locekļi, vecāki, vīri, sievas. Ignorance is bliss, bet, diemžēl, tas tā ir līdz brīdim, kad kaut kāda huiņa notiek ar pašiem.
Gaidu, ka atbrauks busiņš un vedīs uz Alpe d'Huez, lai, līdzīgi kā Mielava dziesmā skrietu (vai slīdētu uz dēļa) pa sniegu, tik pārlieku baltu un liegu, lai zem lavīnām meklētu viņu - savu (ne mīļotā) sirdsapziņu nedēļu no vietas.
Aidā!