Tad nu tā. Man patīk tessera s dzimšansdienas, sevišķi ar to, ka tās vienmēr sanāk varen bohēmiskas un nobeigumā pietrūkst tikai krītoša priekškara un lustras. Arī šī reize nebija izņēmums, šķiet, ka tik daudz vīrišķu kā šajā vakarā ap manu dekoltē nav šņakarējušies visas dzīves garumā. Nujā, un ar tik daudziem dažādiem cilvēkiem (bija arī dažas-labas dāmas), vienā vakarā bučojusēs arī nē! Un vēl,šķiet, ka nekad mūžā neesmu spējuse dzert līdz 08:00 rītā, manī mīt apslēpts spēks, mīļie. Tā vārds ir zaļais pūķis.

Vakar šķita, ka miršu jauna, dzīvi lāgā neredzējuse un nepiselīgu vīrieti ne reizi nesatikuse. Bet neko, izdzīvoju. Viss vēl priekšā.