sweetpotato (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} sweetpotato) rakstīja,@ 2023-07-05 02:53:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Pa vidu
Palikusi vēl viena pilna diena ar astīti darba uzdevuma iesniegšanai manā sapņu vakancē. Esmu bijusi cauri nevaldāmas sajūsmas, satraukuma un ideju salūta fāzei, absolūtas pēc-intervijas izdegšanas fāzei, tumšai sevis apšaubīšanas fāzei, bet tagad atkal esmu atpakaļ darba zirgā. Man šķiet, ka gan mans kompetences līmenis, gan ieguldītais darbs, sagatavojoties intervijai un gatavojot gala uzdevumu, ir ļoti atbilstošs tam, ko viņiem vajag. Ir zināmas bailes, ka kaut ko esmu palaidusi garām, vienmēr ir "nezināmā faktors" - kas vēl pieteicās, kādi zemūdens akmeņi, iekšējais konteksts, ko varbūt nezinu vai nevarētu zināt. Man bail izaicināt likteni, vienu no pirmajām reizēm dzīvē pagaidām neskaidrā situācijā justies par sevi pārliecinātai un ticēt labajam, bet tieši tā es šobrīd jūtos.
Apzinos grūtības, kas nāktu ar šo amatu, vai drīzāk izaicinājumus, visu, kas būtu jāmācās. Bet, tā kā šis šoreiz nav "mani uzrunāja, man tieši nebija, ko ēst, tāpēc aizgāju pie viņiem strādāt" gadījums, visi tie izaicinājumi ir saistīti ar jomu, kas man interesē, darbu, kas šķiet jēgpilns un rūp, un ko es pat apmēram pārzinu, tāpēc tie liekas drīzāk kā pakāpieni, ko vēlos spert, nevis nepārvarami kalni kā iepriekšējos darbos.
Es ļoti gribētu arī kādu otro nodarbošanos, ar ko iegūt vairāk miera un tādas taustāmākas darba sajūtas. Vai tas būs dārzs, mēbeļu restaurācija vai vēl sazin kas, es nezinu, bet kaut ko tādu man gribas.
Vēl domāju par to, ka, iespējams, mans naktsputna dzīvesveids saistīts ar sensoro pārstimulētību dienā. Naktīs man ir vieglāk strādāt gan tāpēc, ka ir kluss (ja neskaita ledusskapi), gan tumšs, gan arī tāpēc, ka nav cilvēku un kņadas. Man šķiet, ka visos šajos veidos esmu ļoti jūtīga - skaņas, vizuālā, sociālā -, un to kairinājumu samazinājums palīdz man koncentrēties un justies mierīgi. Vienīgi šāds dzīvesveids ir visai neveselīgs, it sevišķi ņemot vērā to, ka lielākā daļa darbu, tikšanos, pasākumu notiek cīruļu nevis pūču vai traku baložu laikā. Tā nu es svārstos starp neizgulēšanos naktī un izšķērdīgām diendusām.
Palikusi vēl viena pilna diena ar astīti darba uzdevuma iesniegšanai manā sapņu vakancē. Esmu bijusi cauri nevaldāmas sajūsmas, satraukuma un ideju salūta fāzei, absolūtas pēc-intervijas izdegšanas fāzei, tumšai sevis apšaubīšanas fāzei, bet tagad atkal esmu atpakaļ darba zirgā. Man šķiet, ka gan mans kompetences līmenis, gan ieguldītais darbs, sagatavojoties intervijai un gatavojot gala uzdevumu, ir ļoti atbilstošs tam, ko viņiem vajag. Ir zināmas bailes, ka kaut ko esmu palaidusi garām, vienmēr ir "nezināmā faktors" - kas vēl pieteicās, kādi zemūdens akmeņi, iekšējais konteksts, ko varbūt nezinu vai nevarētu zināt. Man bail izaicināt likteni, vienu no pirmajām reizēm dzīvē pagaidām neskaidrā situācijā justies par sevi pārliecinātai un ticēt labajam, bet tieši tā es šobrīd jūtos.
Apzinos grūtības, kas nāktu ar šo amatu, vai drīzāk izaicinājumus, visu, kas būtu jāmācās. Bet, tā kā šis šoreiz nav "mani uzrunāja, man tieši nebija, ko ēst, tāpēc aizgāju pie viņiem strādāt" gadījums, visi tie izaicinājumi ir saistīti ar jomu, kas man interesē, darbu, kas šķiet jēgpilns un rūp, un ko es pat apmēram pārzinu, tāpēc tie liekas drīzāk kā pakāpieni, ko vēlos spert, nevis nepārvarami kalni kā iepriekšējos darbos.
Es ļoti gribētu arī kādu otro nodarbošanos, ar ko iegūt vairāk miera un tādas taustāmākas darba sajūtas. Vai tas būs dārzs, mēbeļu restaurācija vai vēl sazin kas, es nezinu, bet kaut ko tādu man gribas.
Vēl domāju par to, ka, iespējams, mans naktsputna dzīvesveids saistīts ar sensoro pārstimulētību dienā. Naktīs man ir vieglāk strādāt gan tāpēc, ka ir kluss (ja neskaita ledusskapi), gan tumšs, gan arī tāpēc, ka nav cilvēku un kņadas. Man šķiet, ka visos šajos veidos esmu ļoti jūtīga - skaņas, vizuālā, sociālā -, un to kairinājumu samazinājums palīdz man koncentrēties un justies mierīgi. Vienīgi šāds dzīvesveids ir visai neveselīgs, it sevišķi ņemot vērā to, ka lielākā daļa darbu, tikšanos, pasākumu notiek cīruļu nevis pūču vai traku baložu laikā. Tā nu es svārstos starp neizgulēšanos naktī un izšķērdīgām diendusām.
