Njā, vakardienas treniņu par pastaigu pa promenādi nenosauksi. Mācījos braukt pa smilšaino moku apli - riktīgi grūti. Tā arī neiemācījos, toties iemācījos pārlidot pāri vēl vienam trases tramplīnam - forša sajūta, kad tevi pamet gaisā un tad tu ar to moci lido lejā otrās puses nogāzē un piezemējoties ir sajūta, ka nevis pārsimts kilogrami ir saskārušies ar zemi, bet gan pieneņpūka. Forši tā - treneris stāv pirms tramplīna, sit plaukstas un sauc "ātrāk, ātrāk", savukārt draugs stāv ar lāpstu tramplīna augšā un pēc katra mana leciena (iedod pa muguru :D) to pielīdzina. Un tad man nekas cits arī neatliek kā tikai griezt gāzi vaļā un lidot.

Atgriežoties mājās un noskatoties video, secināju, ka pa smilšaino apli braucu lēni kā divplāksnis un jāvelk mx karjerai krusts pāri, tomēr šodien es izlēmu, ka jādod sev iespēja muļļāties tālāk, varbūt tomēr ar laiku sanāks labāk.