Lonelyness 14 - Dainu upe
- Labi dziedi, zemniek!
- (Es klusēju, skatīdamies te uz viņas acīm, te uz viņas saktu.)
- Tā ir dainu upe, kurā tu tikko izmazgājies. Daudzi ir peldējušies tanī jau kopš mazotnes. Taču tevi te redzu pirmo reizi. No kurienes tu nāc, un uz kurieni dodies?
- Dodos tur, no kurienes savulaik atnācu. Bet tikai uz īsu brīdi - uzdziedāt. Tad atkal došos atpakaļ uz to vietu, kur man jābūt.
- Kas tā ir par vietu, kur tev jābūt?
- Tur, kur es varu vienkārši būt - netraucēti, es, pats, pēc savas sirdsapziņas, bez centieniem izmainīt visu un visus, bez cīņas pret tiem, kas grib mainīt mani.
- Vienkārši būt... Es arī vienmēr gribēju vienkārši būt. Man tas patīk. Es došos tev līdzi.
- Man tāls ceļš ejams, un es eju kājām.
- Tas nekas. Man patīk iet kājām. Ejam, bet tu man pastāsti vairāk par sevi.

[izdomāts]