Par virtuves lietām.
To, ka Cirslītis ir katastrofa virtuvē nav jaunums ne pašam, ne arī apkārtējiem. Tā vienkārši ir - abas rokas kreisās.
Bet Cirslītis ir stingri apņēmies savam dārgajam kokletītes uzcept. Tad nu liela māka - saldētavā stāv sagatavota kotlešu masa, tik vien kā atkausēt un uzcept. Iemet Cirslītis kastīti ar masu somā un aizlaiž uz laukiem. Nākamajā rītā gaļiņa atkususi un brokastis jāēd, tad nu cep Cirslītis kotletes. Tādas maziņas un smukiņas, un vienādas cep un uzčurkstina un tā un šitā groza, un vārcsakot dikti centšas. Viss process notiek veiksmīgi un laimīgi beidzas un iznāk pilna bļoda ar glītām kokletītēm. Tad nu sauc Cirslītis dārgo brokastīs. Kotletes jamam lielā cieņā un Cirslītis tīkamā satraukumā cēļ priekšā glītās kokletītes...
Pirmais kodiens kotletē un dārgā seja pārvēršas nepārprotamā "kautkasnavkārtībā" grimasē, vien nesapratnē un izmisumā Cirslītis nopīkst - Kas nav labi???

Ledusskapī stāvēja divas kastītes ar gaļu - vienā kotlešu masa, otrā malta gaļa bez garšvielām. Laikam, nav jautājumu, kuru kastīti Cirslītis paņēma un no kā uzmargoju smukum smukās kokletītes... Bet toties pusdienās bija maltās gaļas mērce ar zaļumiem, nu labi, mazliet pārcentās arī to taisot, bet tas nu gan bija tāds sīkums, ka nav pat vērts pieminēt.