Comments: |
From: | |
Date: | 28. Decembris 2008 - 17:03 |
---|
| | | (Link) |
|
klau, ja Tev ir ieteikums, kā garšīgi izlietot puskilo maskarpones, kas mētājas manā ledusskapī un neatrod sev esības jēgu, tad es esmu pati uzmanība! :)
pag, tikšu galā ar zuppu un tad uzrakstīšu vienākršu mājas tiramisu recepti, kas mūsmājās jau pārbaudīta neskaitāmas reizes.
vārsakot, visu dara ar vieglu roku un funktieri. * - vispirms izspiež kādu latviešu puskrūzīti espresso, ko aromatizē ar kādu mēriņu alkohola - parasti grapu, aptuveni līdz, bet ne vairāk par kādiem 40g. citādāk sanāk pārāk grādīgs. es gan šorīt kā arī citas reizes lietoju melno rumu, un arī tā neko parasti sanāk. * - paņem 3 olas, nodala divās bļodiņās baltumus no dzeltenumiem. * - baltumus ar mikseri pamatīgi sakuļ, kamēr izveidojas čagana masa. jo stingrāk sakulsies, jo labāk tiramisu stāvēs (tb pēc porciju sadalīšanas neizlaidīsies pa šķīvi kā tāda mērce). * - dzeltenumiem piemaisa cukuru (cik saldu gribās), var pat līdz puskrūzītei. un tad tam piegāž tos savus 250g maskarpones (ja ir vēlēšanās vienā rāvienā izlietot visu puskīlo, tad attiecīgi būs nepieciešams divtik visa pārējā). es parasti visu tā kārtīgi homogenizēju ar tā paša rokas miksera palīdzību, tikai palaižot kādu zemāku griezes režīmu. pie baltumiem var droši dot maksimālo. * - kad dzeltenumu un maskarpones krēms gatavs, tajā, khm.. 'iecilā' sakulto baltumu - to dara rūpīgi un bez sasteigtām kustībām. neesmu pārliecināts, ka iecilāšanu visi saprot vienādi, tādēļ paskaidrošu sīkāk, ko īsti daru es - visu baltumu ar karoti salieku uz maskarpones dzeltenumu krēma (tādēļ šim jau sākumā jāizvēlas nedaudz lielāka bļodiņa) un tad veicu nesteidzīgas ierastajai maisīšanas praksei perpendikulāras kustības ar karoti :D (patiesa pērle sanāca) - galvenā doma ir, lai piešķirtu dzeltenajam krēmam apjomu uz uzkultā baltuma rēķina. ja truli maisīs, sanāks tikai iemaisīt baltumu atkal dzeltenumā un nekāda tiramisu masa nesanāks. * - tālāk ņem lēzenu šķīvi, kurā uzlej pusi no smaržinātās kafijas. ņem savoiardi tipa cepumus un tos apviļā kafijā uz īsu mirkli, lai pārāk nesasūcas, bet arī lai nepaliek pārāk sausi un kārto tos guļus sānu poi sāna vienu otram blakus formīgā traukā. kad viena kārta izkārtota, uz tās uzklāj pusi no maskarpones maisījuma. tad uz tās tāpat izkārto otru kārtu cepumu un atkal uzklāj atlikušo maskarpones maisījumu. tad aizvāko un līdz vakaram ļauj visam savilkties ledusskapī (ieteicams gatavošanu ieplānot no rīta). * - kad vakariņās pienācis deserta laiks ņem trauku no ledusskapja laukā, ar plakanu daiktu sadala porcijās un to visu aistētiski apkaisa ar kakao pūderi. voila!
From: | |
Date: | 28. Decembris 2008 - 23:16 |
---|
| | | (Link) |
|
oi nu burvīgi, paldies! varbūt pat līdz jaunamgadam paspēšu to visu maskarponi utilizēt.
| From: | skuka |
Date: | 28. Decembris 2008 - 17:03 |
---|
| | | (Link) |
|
tas ir - pauti kā pauti, vai kā kaut kāda metafora?
tak nē, nav te metafōras. tik vien kā apvidvārds vissadzīviskākajā nozīmē. šķiet, džūkstes pasakās bija kāda versija par nemirstīgo kaščeju, kur viņa dzīvība slēpās adatā, adata pautā, pauts pīlē un tā tālāk, kas vairs uz tēmu neattiecas.
Kas tas Tev tur tāds ir? Un kur ir tie pauti?
tā mūsmājās izskatās tiramisu.
Starp citu - ja runājam nevis par olām, bet "olām" - vai Itālijā buļļa pauti ir atļauti? Nupat austrietis stāstīja, ka pie viņiem tie pasludināti par neētiskiem, un meklēt tos zinātāji dodas uz konkrētiem restorāniem, kur pautus piedāvā melnajā tirgū
esmu pārliecināts, ka kādos reģionos tie tiek patērēti, būs jāpapēta. bet tā, te ēd gan kuņģi, gan asti, sirdi, tesmeni un visu pārējo, kas kādā formātā pagatavojams, zirga gaļu ieskaitot. un gastronomijā te ar ētiku neviens pārlieku neaizraujas, ciktāl sniedzas mana pieticīgā pieredze.
noskaidroju. restorānos šitos parasti uziet ir grūti, sevišķi ja runa ir par buļļa pautiem. kā lasīju, tie pamatā noēdas pašu lopu turētāju virtuvēs, un ņemot vērā to salīdzinoši niecīgo daudzumu, plašāka gastronomiska disciplīna veikalos vai restorānos nav ieviesusies. piemēram ar auna pautiem ir nedaudz citādi - tie ir viens tradicionāls florenciešu ēdiens un atsevišķi tradīciju resorāni lepojas, ka tādus mēdz pie materiāla pieejamības arī pasniegt apmeklētājiem. ēdienkartē jāskatās pēc "granelli di montone". ņemot vērā lielos aitu ganāmpulkus sardīnijā, pēc jēru kastrēšanas līdzīgas maltītes tiek rīkotas arī turienes lopkopju mājās. pauti tiekot fritēti.
pierādījums tam, ka arī tirgos tie šur tur tomēr sastopami vēl pēc euro ieviešanas. kaut ko tik parastu un ikdienišķu aizliegt, nu nē, tas itāļiem galīgi nav raksturīgi. | |