filmā hot tub time machine tāds viens bij

kad viņa draugiem jautāja kā šie viņu pacieš, tie atbildēja - it's like this. he's an asshole, but he's our asshole.

savējo starpā izstrādājas imunitāte laikam un tad āsholisms tiek dāsni dalīts arī citiem.

(Reply to this) (Thread)

un viņi bieži vien izskatās tik pārsteigti, kad saņem tādu pašu āsholismu pretī. ķip "agrāk vai vēlāk tam bija jānotiek, jo dzīve taču ir maucīga", nemaz neņemot vērā to, ka paši izprovocējuši, un pati par sevi dzīve nav ne uz pusi tik liela mauka, kā to mālē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"neņemot vērā to, ka paši izprovocējuši, un pati par sevi dzīve nav ne uz pusi tik liela mauka, kā to mālē"

piekrītu un man patīk, ka Tu ar to saproti!
kafijas krūze uz Tavu veselību! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

priekā! :)

(Reply to this) (Parent)

Jā, nosaukt savu subjektīvo riebumu pret pasauli par godīgumu - tas uzreiz skan daudz labāk!

(Reply to this) (Thread)

un sākas - jūs visi muļķi, es vienīgais tāds gudrs sanācis, par to man tāds krusts jānes - te jādzīvo.

(Reply to this) (Parent)

nu bet tas jau arī ir godīgums tādā izpratnē, ka cilvēks to vienkārši neslēpj aiz salkanām frāzēm.
cita lieta, ka tas nav objektīvs skatījums, bet par to, vai tāds vispār ir iespējams, vēl var diskutēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tev riebjas pasaule, to īpaši nemaz nevar noslēpt, taču nevar teikt, ka tev viņa riebjas, jo viņa ir riebīga, un tāpēc visi ir riebīgi, un jūs visi esat akli, ja to neredzat.

objektīvs skatījums skaitīsies (in my book), jau tad, ja varētu atzīt, ka pastāv iespēja - viņš kļūdās.

(Reply to this) (Parent)

A kas jauks ir sevis (un apkārtējo) mānīšanā?

(Reply to this) (Thread)

ir liela atšķirība starp mānīšanu un lietu saukšanu citos vārdos.

turklāt, vai tu esi kādam lūdzis, lai nāk un pastāsta "kā tad viss patiesībā ir"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu par to varētu pastrīdēties - strikti morālisti teiktu, ka eifēmismi ir mānīšanās.

Ir gadījies, taču reti un tikai ļoti selektīviem cilvēkiem. Galvenokārt tādēļ, ka es pats labi zinu "kā tad viss patiesībā ir" :]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

strikti morālisti noteikti arī teiktu, ka dievs ir, un viņš tevi (nejau tevi tevi, bet tā) sodīs.

kad gribas dzirdēt, kā patiesība izskatās no tās puses, - jā, ir gadījies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne obligāti - var būt arī strikts morālists-ateists.

(Reply to this) (Parent)

sevis glorifikācija ir vispār peļama lieta. Labi, ka es tā nedaru.

(Reply to this) (Thread)

khehe

(Reply to this) (Parent)

es kaut kur lasīju, ka cilvēkiem vispār ir tendence dziļi sirdī ticēt, ka viņos ir kaut kas no dieviem. lūk, tur, es esmu kaut kāda zeva atvase 1895.pakāpē utt. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man gan patīk doma, ka es esmu vienkāršs gaļas gabals, kas flouto speisā :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

voodoo people!

(Reply to this) (Parent)

Šoreiz es tev nepiekritīšu un tiekšu, ka savā ziņā viņi ir patiesāki un īstāki, jo necenšas slēpt savu viedokli ar aiz dažādiem izteicieniem.
Psiholoģiskie pētijumi apgalvo vienkārši - cilvēks, kurš sniedz sliktas, ar lielāku varbūtību tiek uztverts kā slikts cilvēks. Un te arī parādās tas knifs - tie labie cilvēki, kas nevēlas būt īpaši atklāti un tieši, vai viņi tādi ir - vai arī tā tiek uztverti, jo nekad nestāsta sliktās ziņas, lietas, bet runā tikai par labo?
Turklāt, pie tiešuma ir jāpierod. Ja kāds tieši un atklāti tev pateiks kaut ko sliktu, tad visdrīzāk tev būs aizsardzības reakcija un mēģināsi to noliegt. Ja kādu laiku apdomāsies, tad tomēr spēsi to arī novērtēt, ka ir pateicis to, kas ir bijis uz sirds. Vari skatīt pirmo komentāru.

(Reply to this) (Thread)

es tev gan piekritīšu, bet tāpēc, ka postā es runāju par maķenīt citu šīs lietas aspektu. protams, es negribu, lai man caur puķēm stāsta pasakas. bet es negribu arī klausīties slima suņa murgos, ko gvelž kāds, kas ir pārāk saputrojies sevī, lai pat aptvertu, ka runā pilnīgas muļķības. skat. shelly komentāru, viņa lieliski pateica.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gan domāju, ka problēma šajā gadījumā ir citā aspektā - ir smalkā starpa starp ļoti personīgo subjektīvo viedokli un patiešām kaut ko prātīgu. Jebkura personas izteiktā lieta ir vairāk vai mazāk subjektīva. Un brīdī, kad vajag klausīties - cilvēki pārlieku bieži vienkārši praktisku visu kvalificēs kā subjektīvo viedokli, ko labāk neklausīties, manuprāt, reizēm pārlieku pat neieklausoties viedoklī, kas tiek izteikts. (Šitas atkal mauc kaut kādu savu vienīgo patieso un subjektīvo viedokli, labāk nemaz pārlieku neklausīties, lai nepūderētu sev smadzenes)

P.s. Es ļoti bieži runāju postā aprakstītajā stilā, manuprāt, un ļoti bieži uzskatu, ka man ir taisnība un nebaidos to arī atklāti uzsvērt. Empīriski man nākas arī pārliecināties, ka pietiekami bieži man arī ir taisnība, kas rada neizpratni par to, kāpēc lai es nepaustu savu viedokli kā pareizo viedokli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

galvenais jau, ka tas ļoti personīgi subjektīvais viedoklis ir nenormāli subjektīvs UN, eh, ai, labi, nav ko. satiksi tādu cilvēku, pašam arī gribēsies viņu iepļaukāt :)

p.s. you do not :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es jau esmu saticis tādus cilvēkus :D
Tad gribēji teikt - cilvēki, kuriem ir savs subjektīvais viedoklis un visas iespējamās alternatīvas (argumenti) tiek vienkārši noraidīti pārlieku tajos neiedziļinoties?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yes. pievenojot vēl to, ka viņu uzskats ir drūms kā nāve un vulgāri pretīgs (jeb - atklāts un godīgs) ar' pie reizes.

(Reply to this) (Parent)