Apņemšanās
Pirmo janvāri esmu sākusi ekstrēmi. Ar apņemšanos vairs nekad nesmēķēt. Iepriekš biju izturējusi dažas stundas bez cigaretes. Šodien rit otrā diena. Iepriekš "atmetot" es jau zināju, ka neizturēšu un netiku pāri "lomkām". Vienmēr salūzu, jo pēc 14 gadu ilgas atkarības, jūtos kā narkomāne. Naktī nevarēju aizmigt un murgoju, reāli miega traucējumi. Nu jau 24 stundas trauksmes sajūta. Šoreiz es nepadošos, izdomāju tā: ja pirms dažiem gadiem nespēju iedomāties, ka spēšu skriet 15km, bet pirms gada apņēmos un paveicu, ja spēju atteikties no alkohola un bāriem, tad kas gan ir smēķēšana? Viss. Es nepadošos. Šoreiz es uzvarēšu.
Šovakar skrēju, lija auksts lietus un es kļuvu brīva. Pirmo reizi mūžā 46 stundas bez nevienas cigaretes.

P.s. Tomēr nevajadzēja ar mazām iesnām doties lietū paskriet. Tagad tās ir lielas iesnas ar aizkritušu ausi, haha. Laikam tāpēc arī, ka pa dienu biju ar piecgadnieku dabas muzejā un atpakaļ nācām ar kājām un kājas bija slapjas. Jāsadzeras tējiņas un jāturpina ēst ābolus cigarešu vietā.