Ja Latvijā kāds vēlas dalīties zināšanās par Vēdām, es vispirms apskatos, vai viņu sauc profesors Viktors Ivbulis. Ja tas nav viņš, tad diez vai šīs zināšanas būs jūsu izšķiestā laika (vai, pasargŠiva, naudas) vērtas.
Bija tāda padomjlaiku grāmatiņa "Zinātņu kandidāts". Komiska, par to, kāpēc daži kļūst par zinātniekiem, bet daži paliek par kandidātiem.. :D Skaidrs jau, ka patiesībā iemesli var nebūt tik triviāli, vienkārši tā, k slovu pripomņilosj.
Ja vajag kaut ko praktisku - piemēram, lai kāds pasaka, cik bieži jāmaina gultasveļa, kādi brunči/bikses jāvalkā un kādā secībā jāēd brokastu ēdieni, pamatojot to ar dīvaini savārstītiem izteikumiem par došām, gunām un čakrām, tad jā - viss OK, pieņemu, ka par šīm receptēm var maksāt. Arī tad ja pārdevējs ir lasījis kāda indo-amerikāniskas izcelsmes Ostapa Bendera sarakstīto 30 lappušu brošūriņu. Taču ja cilvēks vēlas gūt kādu priekšstatu par Vedām, hinduisma tradīcijām un "senās Indijas dzīvesziņu", tad tomēr pareizāk būtu izvēlēties kādu, kas to tiešām pētījis.
Ja cilvēki ko tādu gribētu zināt, viņi tak nebūtu tik stulbi, lai ietu uz lekcijām "kā vēdiski notievēt" vai "kā vēdas mūs aizsargā no pārvēršanās par vīrieti vai jūraslauvu".
http://www.delfi.lv/news/comment/commen
Taču ja cilvēks vēlas gūt kādu priekšstatu par Vedām, hinduisma tradīcijām un "senās Indijas dzīvesziņu", tad tomēr pareizāk būtu izvēlēties kādu, kas to tiešām pētījis.