!
Man sāk palikt bail no saviem sapņiem, jo ne pirmā reize, kad naktī redzētais dienā piepildās. Protams, ne tieši tāpat, taču doma ir tiešām līdzīga.
Nu, piemēram. Kādu nedēļu atpakaļ sapņoju, ka esmu atpakaļ savā pilsētā, sēžu parkā pie koka ar kādu meiteni, un garām iet kāds labi pazīstams cilvēks, ar pilnīgi neitrālu izteiksmi sejā pasaka 'čau' un iet tālāk. Es palieku sēžot, bet pie sevis domāju - nu kā tā var, pus gadu neesam redzējušies, un izturas tā, itkā neko nenozīmētu...
Nākošajā rītā pamodos ar domu, ka noteikti šim cilvēkam jāpazvana, vismaz jāapjautājas kā iet, un tā arī darīju, bēt. Nu jā, necēla, vēlāk neatzvanīja, un pašā vakarā, kad mēģināju vēlreiz, telefons bija izslēgts. Nu jau nedēļa pagājusi, bet nekādu ziņu tā arī nav devis, tiešām neraksturīgi.
Taču vakar netīšām atradu dažas bildes draugos, kas visu šo izskaidro, un nu es būšu tā, kas ignorēs, ja pienāks tāda diena, kad šis tomēr sagribēs parunāt.