Café del Diablo [velna kafija]
svētdienas vakarā ar Malenu (argentīniete) un Danielu (vācietis) hostelī uzrīkojām nelielu Malenas atvadu ballīti - viņa pirmdien aizdevās atpakaļ uz Buenosairesu. kamēr mēs ar Danielu cītīgi gatavojāmies pasākumam - viņš gatavoja vakariņas, es griezu augļus clerico (baltvīna sangrijai) - izrādījās, ka ir aizmirsies nopirkt konjaku priekš clerico. tad nu Malena aizkāpa uz vietējo veici pēc konjaka. konjaks veicī bija tikai lielajās pudelēs, bet clerico vajag tikai nedaudz konjaka/brendija. tad nu Malena mums atstāja konjaka atlikumu ar novēlējumu, ka, to dzerot, mums jādomā par viņu.

urugvajiešu konjks nav nekāds argentīniešu konjaks, ko var dzert ar baudu, tas tāds pašvaks brendijs īstenībā ir, tā ka tīrā veidā dzert nepavelk.

šodien atkal skrēju. bija besīgi karsts, vēja nebija, saule svilināja. taupījos, taupījos, bet sākotnēji iecerēto 30K vietā vairāk par 20K nesaņēmos: organisms teica, ka pretosies niknāk kā izgājšreiz. atskrēju un ķēros dzert savu iemīļoto laimūdeni, kad piepeši ievēroju, ka no brokastīm vēl kafija atlikusi. bet karsta (un saule vēl aizvien uz terases cepina). un negaršīga (kādas pāris stundas uz filtrējošā kafijas vārītāja nostāvējusi). tad nu tapa Café del Diablo - atspridzinošs, viegli alkoholisks dzēriens: 400ml kafijas pievienojam 100ml konjaka/brendija, piespiežam viena laima sulu. ja gribas nedaudz rūgtenuma, ne tikai skābuma, tad iemetam mikslī arī laima mizu un atstājam uz kādu stundu marinēties. iemetam 5-10 ledus kubiciņus, cukuru pievienojam pēc garšas (man prasījās 3 tējkarotes, saldummīļiem vairāk): dzēriens interesants (bet specifisks) - katrā malkā var vienlaikus izjust gan kafijas rūgtenumu, gan konjaka asumiņu, gan laima skābumu - man patika!

tā tapa Café del Diablo jebšu varbūt man to par Café Malén nosaukt?