lielais maita tomēr ieradās ofisā, tiko nodevu viņam sutu, bet neko daudz gan nepanācu..

toties es ļaunā priekā lūkojos kā viņš savā kambarītī nezin kur sprukt, kad metos viņam virsū ar visu niknumu, ko vien varēju sevī savākt!


visas sarunas laikā ~15min viņš ne reizi neieskatījās man acīs, tik uz beigām, kad bik kompromisu radām, bet riebīgas sajūtas 100% viņam radīju un par to ļauni priecājos >:D
nekas labāks gan algas ziņā nepalika, jo uzņēmumam redz neesot naudiņas un tik uz rudeni bik labāka situācija soloties. toties panācu, ka vienai mazai čūskulītei vairs nemaksās lielāku algu kā pārējiem, bet tas gan nebija mans mērķis, jo man jau neskauž, ka viņai alga lielāka- vnk gribējās izcīnīt vienlīdzību! un vēl panācu, ka moš turpmāk būs jāstrādā par 5 dienām mazāk, bet saņemšu to pašu algu- vasarā jau tīri forši tas būtu, bet redzēs kā būs.. tas atkarīgs vēl no 2 kolēģēm, ja viņas tā nepiekritīs, tad nekas nesanāks..

tā kā patiesībā iznāk, ka nekas nemainījās, bet toties priekšniekam parādīju, ka neesmu nekāda pelēkā pelīte, kas klusēs par cūcībām darba vietā!!!