kaut kas līdzīgs bija vienā svaigēšanas grāmatā- ka tās ir ļaunās baktērijas, kas pieprasa cukuru un baltos miltus organismā, un pārejot uz svaigēšanu- tās protams mirst.

(Reply to this) (Thread)

grāmatā "Tīrs un slaids dzīvesveids" rakstīts, ka ķermenis uzkrāj taukus, lai izolētu uzņemtos toksīnus, tāpēc, lai neaptaukotos, galvenais ir izvairīties no toksīniem uzturā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pilsētā jau vispār tas ir kaut kas utopisks tomēr

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nemaz nav tik traki. ja izvairās no produktiem, kuros ir konservanti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

praktiski viss:)
cukurs un sāls arī ir konservanti
/ bet atkal- nez brūnais cukurs arī var būt konservants?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, mākslīgās pārtikas piedevas, kuras reāli normāls cilvēks neēd un dabiski nekad nav ēdis.

Kaut gan cukurs tur pie toksīniem pieskaitīts, jā; paātrinot novecošanos.

(Reply to this) (Parent)

Protams, ka var - brūnā cukura atšķirība no baltā ir tikai melases piedeva, kas nav attīrīta. Lielajās rūpnīcās melasi pievieno jau attīrītam cukuram, jo tā vienkāršāk optimizēt procesus. Kad brūno cukuru produktos izceļ kā kaut ko "veselīgu", man gribas līst zem galda, tikai nevar saprast, smieties vai raudāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, bet vai tas pats attiecas uz piem visādiem palmu , kokosa cukuriem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāskatās, kas ir dominējošais cukura veids; fruktoze, glikoze vai saharoze - no tā arī izriet tālākā cukura dalība vielmaiņas procesā. Par konservējošām īpašībām nezinu, vai un kā tās atšķiras atkarībā no cukura veida. Visādas tur minerālvielas un vitamīni jebkurā "brūnajā" cukurā ir tik niecīgos daudzumos, ka nav vērā ņemamas.

(Reply to this) (Parent)