Krustvārdu mīkla

Vakar nejauši gāju garām ieslēgtam TV, kurā nupat nupat solījās uzsākties Krievijas dokumentālā filma ‘Tamerlana lāsts’ (pizdjec nosaukums dok.filmai, ne?), kas atainotu notikumu gaitu par 1941. gada PSRS zinātnieku ekspedīciju uz Samarkandu ar mērķi atvērt Timurīdu dinastijas kapenes. Protams, visus galvenokārt interesētu paša Tamerlana kaps. Iespējams, jūs zināt kāpēc. Es ne.

Manas priekšzināšanas par šo ķēpu ap Tamerlanu visumā saistās ar filmas Дневной дозор spekulācijām par faktiem. Tur tas tā inčīgi parādīts, nu, Likteņa Krīts tur, musulmanisma un hinduisma mistrojums, vopšem smieklīgi un attapīgi, viss manā gaumē. Kā jūs zināt, šīs filmas kadros figurē Tamerlana kapeņu atvēršanas kadru fikcijas, filmas varoņi mums skaidro, ka šīs ekspedīcijas patiesā jēga ir paņemt no viņa zārka to nolāpīto Krītu un iegūt absolūtu varu Universā.

To, ka šāda ekspedīcija faktiski ir notikusi, neviens neapšauba; par tās patiesajiem mērķiem, es domāju, neviens nekad neko precīzi neuzzinās vai nepateiks. Ir zināms, ka atļauju tai lūdzās daudzus gadus, līdz beidzot jaunā, pretrunu plosītā un totalitārā padomju valsts finansēja un norīkoja tā brīža zināmākos arheologus un antropologus virzienam uz Samarkandu 1941. gada jūnijā.

Tā nu es ar interesi sēdos pie TV kastes, lai paklausītos laikam taču jau mazliet ticamāku un reālistiskāku versiju par Dozora piedāvāto. Vismaz tā man šķita loģiski iedomāties, ka vienīgais vēl dzīvais šo notikumu aculiecinieks – uzbeku kinooperators un režisors Maliks Kajumovs (vecums šobrīd apmēram 97 gadi) - pateiks, bija tur tas Krīts, vai nē.

Es neiedziļināšos pārmērīgi notikumu detaļās. Īss notikumu pārstāsts būtu šāds: Guremīras kapenēs kā pirmo atvēra Šahruha, T. dēla kapiņu, tad – cita dēla – astronoma Ulugbeka, kam islama fundamentālisti nocirta galvu tālajā 14. gs., – kapiņu un visbeidzot, ta-daaa!, sāka vērt vaļā kapenes, kurā varbūt atdusas Pats.

Sarkofāga vāku rotā uzraksti farsi un arābu valodās, kas, rezumējot, abi vēsta, ka neticama nelaime un posts nāks pār tā galvu, kas kapiņu atvērs vai traucēs Tamerlana mieru un pīšļus. Nu, tur, standarta pakete un standarta biznesa valoda.
3 dienas ļaudis centās nocelt 90 pudus smago nefrīta plāksni, un vēl vēlāk atklājās, ka zem tās ir 3 citas nežēlīgas marmora plāksnes. Ekspedīciju vajā vienas vienīgas ķibeles, vinčas salūzt viena pēc otras; un mirklī, kad tik tikko varētu atvērt kapiņu, pazūd elektriskais apgaismojums, kurš mistiski pats atjaunojas pēc 3 stundām. Ir 20. jūnija vakars.

Kamēr kapenēs nav gaismas, Kajumovs uzkāpj augšā čaihanā iedzert čajoku. Pa tam viņu uzrunā 3 vīri halātos un ar vecvecu grāmatu rokās, interesējoties, vai šams ir vai nav no ekspedīcijas. Kajumovs apstiprinoši atbild, un vecie vīriņi atšķir vecumveco rokraksta grāmatu un rāda vietu, kur rakstīts, ka atverot Tamerlana kapu, tiks brīvībā palaists kara un iznīcības gars, kas atnesīs asiņaināko un postošāko karu cilvēces vēsturē.

Kajumovs nokāpj lejā kapenēs un paaicina ekspedīcijas vadītājus aprunāties ar gudrajiem. Šīs sarunas gaitā viņi kreptīgi sastrīdas, un vecie pazūd pilsētas ieliņu tīklā un nekad vairs nav redzēti. Pēc pāris stundām kapeni atver, pēc tajā atrodamajiem kauliem (patoloģijām) secina, ka atrastais ir Tamerlans, seko visvisādu dīvainu notikumu apraksti, visiem paliek slikti, kapeni aizver.

Nākamajā dienā sākas 2. Pasaules karš.

Hahā. Neviens tā arī nepateica, vai tur bija Krīts, LOL! Un tā vietā, lai es paklausītos kaut ko daudz maz piezemētu par arh. izrakumiem, man uzdāvina šādu jaunu pasaciņu. Ko lai domā? 
Nu jā, bet ar to vēl notikumi nav galā!!

Apmēram gadu Tamerlana kauliņi ir Maskavā pie antropologiem, kas mēģina restaurēt viņa vizuālo tēlu. Kajumovu nosūta uz fronti, kā ietvaros viņam izdodas sev noorganizēt tikšanos ar Žukovu. Tam viņš pastāsta par notikušo, lūdzot par to informēt Staļinu.

Nekavējoties tiek pabeigti darbi pie restaurēšanas, kauliņus saliek lidmašīnā un vadā virs frontes līnijas (-ām?), lai – es nezinu, ko lai šādi iegūtu. Pēc citas versijas, ar lidmašīnām tiek vadātas sevišķi svētas pareizticīgo ikonas pa perimetru Maskavai. Lai vai kā tu nebūtu, 1942. gadā Staļingradas kaujas priekšvakarā Tamerlanu ar lielu goddevību pārapbeda Guremīrā, par to sastādot protokolus 4 valodās un ieliekot līdzi kapā. Kopš tās dienas krieviem makten labi aiziet karā, uzvara Staļingradas kaujā tiek dēvēta par 2. PK lūzuma punktu.

Diezgan baigi, vai ne? Kā lai dzīvo šādā pasaulē, kur zem dokumentālas filmas aizsega 97 gadus vecs cienījams uzbeku onkulis stāsta pasaciņu Nočnoj Dozor-3?

Visas darbojošās personas ir reālas. Neticat? – pašķirstiet wiki un ru.wiki.