Jūrascūkkopība čajņikiem
Tā kā brīvprātīgi obligāti esmu kļuvusi par laimīgo jūrascūkas īpašnieka māti, nākas secināt, ka manas zināšanas jūrascūkkopībā ir nepietiekamas un neapmierinošas, tālabad nolēmu sīkāk iepazīties ar j-c-ku fizioloģiju, ekoloģiju, etoloģiju un Īpašajām vajadzībām. Un lūk, tagad pēc resursu izstudēšanas izrādās, ka es esmu adoptējusi kādu nebūt smalku baronetu, lordu Salātiņu, zinies. Visas vajadzības viņiem ir īpašas.
Šitā viņiem nevar, un tā nedrīkst, pārbaudiet pēdiņas, nogrieziet nadziņus, tikai neiegrieziet, paskatieties pret gaismu, kur asinsvadiņi, noslaukiet dupsīti, pārbaudiet zobiņus, un tēviņiem iztīriet kaut kādu zemastes atveres dziedzeri ar zīdaiņu eļļu (!). Nē nu atvainojiet, vai tiešām mēs nevaram turēt ko tādu, kam nav jātīra zemastes dziedzeri (es pie tām tīrīšanas detaļām nemaz nepakavēšos), vai tāpēc man mājās tēviņš, lai es viņam tur kaut ko tīrītu zem astes? Es biju iedomajusies, ka vajadzēs iemācīt augstākais stāvus čurāt.
Un barības viņiem kādas piecas, viens resurss saka, ka to var otrs, ka tā ir slikta. C vitamīns jādod un vitamīnu peletes. Siens vien var būt šitāds un tāds, un tas lucernas siens, zinies, satur daudz kalcija. Un es tagad nemaz nevaru uz pāra dienām uz fazendu nobraukt, jo Cūkaskundziņam tak būs garš laiks, un kas gan viņam aiz auss pakasīs, koa? Varbūt man vņam vajag pagādāt draudziņu? Man jau mati slienas stāvus, ja nu es izdaru kaut ko nepareizi, ja nu šitā nav labi, kā es daru? Ja nu viņam nierakmeņi piemetas?
Akkungs! Labāk būtu turējuši kazu! Nē, nu es jau tā nedomāju, Andrē Cūkaskundziņš ir mīļš, vakarviņš man klēpī mierīgi meditēja kādu pusstundu, kamēr es lasīju grāmatu. Bet kurš teica, ka jūrascūka ir viegli turams dzīvnieks!?
Tā kā man ir daudz jautājumu, jau šodien iefiltrēšos jūrascūciņu kluba forumā (tādi ir!), vakar jau palasīju, ko tur raksta par saviem pucipuci, nu, apmēram kā Cālī par bērniem, mēs ēdam burkāniņus, mums te garšo gurķīši. (man ir aizdomas, ka arī personāži tie paši) :)
Jāizdomā kāds labs segvārds.
Šitā viņiem nevar, un tā nedrīkst, pārbaudiet pēdiņas, nogrieziet nadziņus, tikai neiegrieziet, paskatieties pret gaismu, kur asinsvadiņi, noslaukiet dupsīti, pārbaudiet zobiņus, un tēviņiem iztīriet kaut kādu zemastes atveres dziedzeri ar zīdaiņu eļļu (!). Nē nu atvainojiet, vai tiešām mēs nevaram turēt ko tādu, kam nav jātīra zemastes dziedzeri (es pie tām tīrīšanas detaļām nemaz nepakavēšos), vai tāpēc man mājās tēviņš, lai es viņam tur kaut ko tīrītu zem astes? Es biju iedomajusies, ka vajadzēs iemācīt augstākais stāvus čurāt.
Un barības viņiem kādas piecas, viens resurss saka, ka to var otrs, ka tā ir slikta. C vitamīns jādod un vitamīnu peletes. Siens vien var būt šitāds un tāds, un tas lucernas siens, zinies, satur daudz kalcija. Un es tagad nemaz nevaru uz pāra dienām uz fazendu nobraukt, jo Cūkaskundziņam tak būs garš laiks, un kas gan viņam aiz auss pakasīs, koa? Varbūt man vņam vajag pagādāt draudziņu? Man jau mati slienas stāvus, ja nu es izdaru kaut ko nepareizi, ja nu šitā nav labi, kā es daru? Ja nu viņam nierakmeņi piemetas?
Akkungs! Labāk būtu turējuši kazu! Nē, nu es jau tā nedomāju, Andrē Cūkaskundziņš ir mīļš, vakarviņš man klēpī mierīgi meditēja kādu pusstundu, kamēr es lasīju grāmatu. Bet kurš teica, ka jūrascūka ir viegli turams dzīvnieks!?
Tā kā man ir daudz jautājumu, jau šodien iefiltrēšos jūrascūciņu kluba forumā (tādi ir!), vakar jau palasīju, ko tur raksta par saviem pucipuci, nu, apmēram kā Cālī par bērniem, mēs ēdam burkāniņus, mums te garšo gurķīši. (man ir aizdomas, ka arī personāži tie paši) :)
Jāizdomā kāds labs segvārds.
padomi cūkkopībā
1) Nagi varētu būt jāgriež, bet es pa abām cūku puikām kopā 8 gadu laikā neko tādu nepieredzēju, toties visi, kam bija cūku meitenes, gan. Tātad prieājamies par Andrē dzimumu - nagi vīrišķiem aug lēnāk.
2) Kas gan kādu dienu varētu būt jāgriež ir zobi (bet tas gan tad tikai klīnikās, ja, turklāt to kviekšanu nepieredzējusi auss nemaz nevar turēt, kā uz kaušanu, vai zinies). Bet tas tikai tad, ja barība par mīkstu. Tāpēc lai vien grauž arī restes.
3) Neko par zemastes dziedzeriem nezinu un negribu zināt. Dzīvoja cepuri kuldami ar tādiem, kādi nu viņiem tur ir...
4)Nu, un par barību - trušiem paredzētais siens, iespējams, maķenīt par rupju, bet nu neatceros gadījumu, kad būtu bijušas baigās problēmas. Šamējiem patīk tie graužamie no graudiem, ko pie būra malas var piestiprināt.
Re: padomi cūkkopībā