Likantropiskās · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Pēc spēcīgiem sapņiem grūti atgriezties nomodā. Tie turpina runāt.

(Bet vai tu spēj rīkoties bez mērķtiecības? Ne jau bezmērķīgi, bet bez mērķa. Nedomājot par galarezultātu un iemeslu, tikai tīru darbību darbības sajūtu pēc. Bez tālejošāka plāna uzgleznot šedevru. Vai bez mērķiem tu vispār spētu funkcionēt? Man liekas, no turienes tas saspringums.)

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 28. Augusts 2011, 18:30, [info]rkktzd commented:
es ļoti cenšos dabūt to darīšanu nedomājot par galarezultātu, kas gan arī sanāk konkrētas darbības ar galarezultātu galā. bet dažreiz kautkā sanāk tā vienkārši
[User Picture]
On 28. Augusts 2011, 18:33, [info]vilkate replied:
Man vairāk nepatīk darīšanas, kas tiek uzsāktas tikai mērķa vārdā.
* * *
[User Picture]
On 28. Augusts 2011, 18:32, [info]chimera commented:
es atkal tieši šodien secināju, ka mana nedomāšana par mērķi un mērķiem ir beidzot sākusi kaitināt un apgrūtināt, tāpēc uzstādīju mērķi - ieviest beidzot kādus mērķus :)
[User Picture]
On 28. Augusts 2011, 18:33, [info]chimera replied:
a to pārāk amorfi viss kaut kā.
[User Picture]
On 28. Augusts 2011, 18:34, [info]vilkate replied:
Laikam nepieciešams Zelta Vidusceļš.
* * *
[User Picture]
On 28. Augusts 2011, 20:33, [info]mafia commented:
Hmm tā varētu būt īstas mākslas definīcija! Radīt ko īstu var tikai bez mērķa, nevis mēģinot šokēt sabiedrību.
Bet citās dzīves jomās, kas nav māksla...nezinu.
[User Picture]
On 28. Augusts 2011, 22:22, [info]vilkate replied:
Bet kā ar brīžiem, kad kāds process tiek padarīts pārāk atkarīgs no mērķa, vai tādā gadījumā nejūti, ka tiek nodarīts kaitējums pašam sev? Piemēram, sportā tas varētu parādīties, arī karjeras sasniegumos (kā galēju paraugu minot darbaholismu). Vispār kaut kā grūti raksturot to sajūtu, domas iedvesmoja saruna ar kādu būtni no sapņiem, bet radās iespaids, ka pārlieka mērķtiecība no patiesā mērķa var tikai attālināt.
[User Picture]
On 29. Augusts 2011, 00:41, [info]mafia replied:
Tā ir ar to mērķtiecību, ka gadās pārāk koncentrēties un sadomāties, it kā viss tikai no paša vien atkarīgs, kad patiesībā varētu arī atslābt un vairāk paļauties uz neredzamo palīdzību, kas tāpat nāk, vai tu pats sities, vai paļaujies. Un vispār, lai nepazaudētu veselīgu skatījumu procesā noteikti ik pa brīdim jāatkāpjas, lai redzētu no attāluma/"citām acīm". Sanāk, ka jādara bez mērķa, bet ar mērķi :D
Ā un tad jau vēl tās reizes, kad mērķis nemaz nav Patiesais Mērķis :))
* * *
[User Picture]
On 29. Augusts 2011, 00:36, [info]unmade commented:
Man šķiet, cilvēkiem tieši trūkst mērķtiecības. Nu man jau noteikti- tie mērķi ir pārāk mainīgi, un, kad viss ir vairāk vai mazāk labi, ir grūti atrast ko tādu pēc kā varētu plēsties ar zobiem un nagiem. Man patīk tā sajūta, ka kaut kā dēļ esmu spējīga atdot visus spēkus. Sen gan nav bijusi.
[User Picture]
On 30. Augusts 2011, 13:45, [info]tethys_ replied:
Man arī ļoti patīk tāda sajūta, bet tāpēc jau ir grūti atrast īstus mērķus, kuru piepildīšana dod apmierinājumu, ka daudz kas liekas "it kā jau iraid svarīgi..." nevis "es zinu, ka tas IR svarīgi".
* * *
[User Picture]
On 29. Augusts 2011, 09:32, [info]mindbound commented:
Spēju, bet nemēdzu. Pārlieku ātri apmaldos, tā.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry