Tā ir ar to mērķtiecību, ka gadās pārāk koncentrēties un sadomāties, it kā viss tikai no paša vien atkarīgs, kad patiesībā varētu arī atslābt un vairāk paļauties uz neredzamo palīdzību, kas tāpat nāk, vai tu pats sities, vai paļaujies. Un vispār, lai nepazaudētu veselīgu skatījumu procesā noteikti ik pa brīdim jāatkāpjas, lai redzētu no attāluma/"citām acīm". Sanāk, ka jādara bez mērķa, bet ar mērķi :D
Ā un tad jau vēl tās reizes, kad mērķis nemaz nav Patiesais Mērķis :))