(tā nav labi atzīties?) bet man nav nemaz tik viegli tie pārbarucieni no vienas uz otru: ir mirklis, kad ļoti sāp. un tā ir katru reizi. kā tas mirklis, kad izrauj skabargu vai iedur poti. un tur neko nevar mainīt - tu zini, ka tā būs un ka pēc tam būs garām.
daži atrāvieni ir smagāki. vieni ir pirkē, citi - mantū, bet daži pārrāvumi nepāriet - paliek forevā kā tuberkolozes (?) pote kreisajā plecā.