Esmu slima! Jūtos kā veca tante, kurai visas maliņas sāp:) Deguns sāp un galva dulla un smaga...

Pa dienu nostrādājos kā tāds mazs verdziņš. Piekusu ne pa jokam.

Tad vēl beidzot man atrakstīja mana māsīca uz klase.lv. Nu tad šai arī piezvanīju:)

Kaut kā mazliet dīvaini dzirdēt it kā pazīstama, bet tajā pašā laikā tik sveša cilvēka balsi... Un cik dīvaini mēs katrs tomēr esam.

Tad vēl humannature  šodien prasīja kā es jūtoties. Teicu, ka nu tā, bet šī izrādās bija domājusi manu emocionālo stāvokli. Ko tur lai piebilst? Aizmirst nav viegli it īpaši jau man un vēl TĀDU cilvēku, kas tik ilgi bijis manā sirsniņā... Bet es vismaz cenšos - ļoti:)

Gan jau viss kādreiz atkal nostāsies savās vietās...

Un viss reiz nāk atpakaļ... Par to es esmu pārliecināta.