pēc vairākām stundām
un kāda ironija - uz bezgalīgi garā smilšu ceļa, kas veda prom no festivāla, tā pati zoss ar palšu smaidu stopēja mūsu mašīnu. mēs atvērām melnos logus, uzsmaidījām pretī un vienbalsīgi iesaucāmies: ooo, nē! atkārtojām vēlreiz to 3sstāvīgo matu un aizspolējām prom.