How do you like there so far?
Kaut ko atkal sagribējās uzrakstīt. Brīdinu, ka rakstīšu haotiski, jo man ir saulē apdegusi galva.

Pirmāmkārtām gribētu pieminēt, ka esam tikuši pie fiskālā numura (tas ir tas, kurš mūs padara par oficiāliem Portugāles iedzīvotājiem) un es nekad vairs neticēšu ne latviešiem, ne cilvēkiem, kuri strādā kaut kādās valsts institūcijās. Viss bija elementāri: aizgājām uz Loja Da Cidade, izspiedām vajadzīgo informāciju no tantes, kura mūs atkal gribēja sūtīt uz imigrantu kantori, aizgājām uz vajadzīgo "kabinetu", rindas kārtībā tikām pie onkuļa, kurš komunicēja samērā skaidrā angļu valodā, parādījām pases, 2x parakstījāmies, samaksājām kasē 7 eur katrs un tikām pie fiskālā numura. Bez kādiem galvotājiem, zīmogiem un citiem murgiem par ko mums tika stāstīts.
Pa ceļam uz šo iestādi satikām latviešu tūristus, kuri dzirdēja, ka uz ielas sarunājamies latviski un uzsāka sarunu ar mums. Kad uz jautājumu: "ko ta jūs šeit?" atbildējam: "neko tādu, dzīvojam." nākamais jautājums bija: "šeit ir daudz darba? var labi nopelnīt?" kārtējo reizi nācās secināt, ka cilvēkiem priekšstati ir būvēti tikai uz naudas pamatiem.
Runājot par darbu neko konkrētu atraduši neesam, bet tomēr notiek neliela sadarbība ar tanti pie kuras biju paredzējis strādāt. Nekas dižs, bet labāk nekā nekas un es pat esmu ticis pie darba telefona. :)

Šodien apmērcēju kājas ledainajā okeāna ūdenī, ar zobu bakstāmo ķeksēju gliemežus ārā no mājiņām un tad tos ēdu, ēdu arī tentakli, moluskus un garneles, gāju spēlēt minigolfu, kurš bija likvidēts un saulē apsvilināju pieri.