piecēlos ar vieglu neticības sajūtu, ka esmu pārdzīvojusi šo vīkendu, bet esmu!
un pat pastaigāt šodien var - neierasti pēc baleta.
jā, balets ir labs ar to, ka ir cerība beidzot dabūt kaut kādu nebūt līdzsvara sajūtu. jo pabiedēt cilvēkus ar to, kā man locītavas lokās uz visām pusēm [kā advancētai īstajai bārbijai] vai kā es māku pieskarties zemei ar elkoņiem nesaliecot kājas - vienmēr laipni, abet prasti nostāvēt uz vienas kājas ilgāk par n sekundēm - nekā.
es, iespējams, pievēršu savam rumpim par daudz uzmanības [amiši mani izsvilps], bet man viņš patīk!