depresijas pieraksti
pēdējā laikā jūtos pārsteidzoši labi, nespēju pati tam noticēt, bet jau vairākus mēnesus bez depresijas un destrukcijas

neciešu, man nav depresijas, negruzos, neraudu vakaros
no rīta mostos ar prieku
es neesmu pasaules nemīlētākā persona (kā es prezentēju sevi antonio)
es nedomaaju vairs, ka ta neveikties var tikai man
es nedomaaju, ka visādi cilvēki un apstakli ir tā sačakarējuši man dzīvi, ka atliek tikai lekt daugavā vai sēnā, kas nu pa rokai

ok, es varu dzert un darīt blēņas (c unpy), bet tad es dzeru un daru blēņas ar prieku, es neciešu no tā

un es domāju, kāpēc
un es pat neticu, ka es tiešām varētu būt "sadakterēta"

man ir radušās domas, kur bija tie nepareizās skrūves un šķībie zobrati un nojukusie mehanismi
un kā - caur Antonio, Marko (2 psihoterapeiti ar atskirigaam metodem) un dzīvi - tie ir drusku salikti vietās

bet es vēl baidos noticēt

un veel man liels prieks, ka es neesmu pieskarusies antidepresantiem (pat ne maigiem un homeopaatiskiem un atkaribu neradosiem un kaadiem veel ne), ko man dazos brizos loti gribeejies