Man no jebkā jauna, pat mazākā sīkuma ir ļoti bail. Bija bail iet asinis nodot ne jau tāpēc, ka no procedūras bail - bail tāpēc, ka nezinu, kā tas process notiks. Tāpat arī nevaru saņemties uz kursiem, pie ārstiem, darba intervijām, arī kaut kādus papīrus kārtot valsts iestādēs.
Tad nu man nākamnedēļ jāiet vingot un man jau tagad bail:
1) Nekad mūžā neesmu vingrojis;
2) Nekādu sajūsmu neizraisa vingrot cēlā divvientulībā ar fizioterapeitu;
3) Nezinu, ko nozīmē ārstnieciskā vingrošana, nezinu, vai uz pirmo reizi jau vajag, bet katrā ziņā man mājās nav nekā līdzīga sporta tērpam.

Tad nu šonedēļ sāku meklēt to tērpu, secinājumi tādi:
- sporta veikalos sporta tērpu nav vispār (es baidījos par cenām, bet tur nav pat nekā, kam vispār būtu cena jāskatās)
- ir kaut kādos sieviešu apģērbu veikalos kas līdzīgs sporta biksēm, tikai man neizprotamu iemeslu dēļ tās sporta bikses beidzas tieši 15 cm virs potītēm un vēl beidzas ar elegantu kļošu. Es jau saprotu, ka vingrojot izskats nav būtisks, bet takš vienalga nesaprotu, kāpēc šāds bikšu garums.
Ā, vēl vispār tādas makten platas bikses ir atrodamas un vēl samta pietam, tikai tām samta vienīgajām bija patīkami zema josta.

Kur cilvēki pērk sporta apģērbus? Kokvilnas, protams.