Man kaut kāda psiholoģiska kaite no dakterēm nekaunēties, bet no dakteriem gan, ja vien viņi nav strēķi vecāki par mani, saprotu, ka ārstiem jau dzimuma nav, bet takš vienalga :) Bet gan jau pāries un pieradīšu.
Tas, ka problēmas atrisinās, liek man saausīties un sapriecāties, tas, ka pēc pāris gadiem, liek atkal sašļukt, jo diezin vai tik ilgi spēšu staigāt uz vingrošanām. Bet, ja jau jutīšu, ka palīdzēs un beidzot jutīšos kā dzīvs cilvēks, tad gan saņemšos un iešu :)