bet vispār bērnu audzināšana man sanāk diezgan vienkārša. viņa speciāli kāpj manā komforta zonā - es uzstādu jaunus noteikumus. un tā visu laiku. vissavādākais ir, ka tas gluži labi strādā, viņa ļoti viegli pieņem tos noteikumus/tās robežas, ko esmu uzstādījusi tādos brīžos, kad viņa acīmredzami kāpj man uz galvas, irgojas utt.
par ideālo cilvēku sevi neuzskatu. neticu arī, ka tādi dabā pastāv. noteikti gan pastāv tādi, kam sanāk labāk kā man. bet tiem tad gan jau ir citas problēmas.