"tagad vairs neko nevar pateikt, es jau stundu pret gaismu pētu savu roku. domāju, kā es varētu lūgt savu tēvu, un cik ļoti man gribētos nojaukt visas barjeras ar māti. lai mēs būtu kopā kā ģimene, kā vesels olbaltumvielām bagāts organisms, nevis kā atmiņas un pienākumi. un domāju par dažādajām rasēm, kas dzīvo paralēli, tik dažādām rasēm kā es un mans brālis."