2013
domājot par pagājušo gadu ir sajūta, ka nekas nav noticis. bet tā kā tā, iespējams, nav taisnība, pierakstīšu arī es savu dzīvi pa mēnešiem, varbūt radīsies kāda apskaidrība. es gan ļoti slikti atceros sevi šajā laikā. A, mazo A., apstākļus, bet ne sevi.

janvāris
kurināšana, Alises mērķtiecīgā kustēšana uz priekšu, pievelkoties ar rokām, lienot uz vēdera.
februāris
rimta, mierīga dzīve ar kurināšanu, ko mazliet iešūpoja izpratne, ka jāpārvācas ātrāk, nekā ieplānots un daudz krietnāk sazvāroja mazās A. aizrīšanās. mēneša beigas tad pagāja slimnīcu un drudžainas domāšanas zīmē.
marts
lēna bērna atveseļošanās, morāla un fiziska pārpūle sakarā ar bērna slimību un pārvākšanos. vēl slimnīcā Alise pirmoreiz pastāvīgi sēdēja un slējās vertikāli uz ceļiem. šajā mēnesī ievācāmies Tērbatas ielā, dzīvoklī, kas bija jauks un mums ļoti piemērots, bet nekādīgi nejutās īstā vieta.
aprīlis
iedzīvošanās jaunajā vietā, aizvien pieaugošais progress mazās A. stāvēšanas un pārvietošanās mākās. viņa beidzot apguva "normālo" rāpošanu un nu pārvietojās rāpus. A. pameta algotu darbu un uzsāka uzņēmējdarbību. dibināja firmu, sāka meklēt klientus. mūsu dzīves ritms ievērojami mainījās, A. visu "darba" laiku pavadīja mājās. laiks, kurā mācījāmies sadzīvot jaunajos apstākļos.
maijs
brauciens uz Hamburgu, mazās pirmā dzimšanas diena, silts un priecīgs laiks.
jūnijs
pabijām Usmā pie ezera, Āraišos un Valkā, aptvērām, cik daudz labāka dzīve šāda vecuma bērnam ir brīvākā dabā, svaigākā gaisā un tuvāk pie zālājiem. nejauši atradām pastāvīgu dzīvesvietu bukultos. mazās A. pirmie pastāvīgie soļi. martu līdz jūliju varētu pasludināt par līdz šim grūtāko bērnkopības posmu. spēcīgs separation anxiety + aizvien lielākas spējas un vēlmes tikt/izdarīt, bet mīnus jebkāda sajēga par var/nevar, vajag/nevajag, drīkst/nedrīkst. viens vienīgs dominējošs "gribugribu, pie tam to visu mammai virsū".
sāku mācīties braukt ar auto. apmācības privātā ceļā beidzās ar iebraukšanu manu vecāku kaimiņu sētā, tuvāko 2 nedēļu laikā sāku apmeklēt autoskolu.
jūlijs
pabeidzām pārvākšanos uz bukultiem, brīva un samērā priecīga dzīve svaigā gaisā, caurām dienām pavadījām ārā, pagalmā, atskaitot dienas, kurās braucām, kur gribējās. A. vasarā vairāk vai mazāk strādāja atpūtas režīmā, līdz ar to bijām pilnvērtīgi atpūtnieki. cītīgi apmeklētu autoskolas teorijas kursus.
augusts
uzsākta braukšanas apmacība, nokārtota skolas un, līdz ar to arī valsts braukšanas teorija. apcerēju bērna sūtīšanu dārziņā no septembra, bet sapratu, ka bērns tam vēl nav gatavs. un es arī ne. A. mēģināja vairāk pastrādāt, bet vasara un brīvības vilinājumi darīja savu un arī augusts pagāja samērā brīvi. Mazliet paceļojām pa kurzemi (Liepāja, Pape, Pāvilosta, Kuldīga).
septembris
A. atsāka vairāk strādāt, es turpināju mācīties braukt ar auto, Alise turpināja augt un attīstīties, nu jau bija iemācījusies pavisam droši staigāt, kā arī bija sākusi iegūt jelkādu sajēgu par to, ka pasaulē ir arī noteikumi.
oktobris
mierīga, rimta dzīve. mašīnai saplīsa viena no tosola trubām, līdz ar to pāris nedēļas pabraukājām ar vecu bmv. kalām vairākus biznesa plānus, kas pagaidām, tā arī palikuši bez realizācijas.
novembris.
sajutām, ka visi esam gatavi A. bērnu dārza gaitu uzsākšanai, atradām un sarunājām bērnudārzu, mēneša beigās A. sāka to apmeklēt pa stundiņai ik pārdienas. Es ieguvu vadītāja apliecību. NEKAD mūžā neesmu izjutusi TIK lielu stresu, kā kārtojot autobraukšanas eksāmenu. stresa dēļ nokārtoju tikai ar trešo pegājienu.
decembris
veiksmīgi uzsāktas Alises bērnudārza gaitas, aizvien jaunas problēmas ar mašīnu un pēkšņa atklāsme par mašīnas patieso tehnisko stāvokli. lēmums pirkt jaunu mašīnu un tās izvēle. Alise tā pavairāk ir slimojusi, īpaši mēneša otrajā pusē un šis gads tiks aizvadīts antibitiku zīmē.
decembris ir mēnesis, kurš ir vairāk par mani, nekā visi iepriekšējie gada mēneši kopā ņemti. šķiet, tādēļ, ka beidzot (sevī), esmu atdalījusies no sava bērniņa un pārstājusi būt "jaunā māmiņa", no jauna kļūstot pirmām kārtām par cilvēku un sievieti. jā, es biju no tām, kurām mammas būšana kādu laiku bija izvirzījusies nedaudz priekšā abiem pārējiem. šomēnes aizvien vairāk domāju par savu dzīvi. par to, ko un kā ar to iesākt. pateicoties A., šis process, šķiet, beidzot būs sācis virzīties uz priekšu. es gan nezinu, vai man pareizajā virzienā. bet pagaidām šķiet, ka vienīgais veids to noskaidrot ir, pa šo ceļu iet. pirmoreiz mūžā sāku apmeklēt sporta klubu un ļoti gribētu, lai tā apmeklēšana, kļūtu par rutīnu. decembra beigas ir pagājušas divu domu zīmē. ko darīt dzimšanas dienā un, pirmoreiz mūžā, "cik ļoti gribas sagaidīt jauno gadu mierīgi, sašaurinātās ģimenes lokā". ar šo tik tālu sokas lieliski, ir mierīgi un labi.

ko lai saka, pagājušā gada apņemšanās ir palikušas apņemšanās līmenī un pagājušajā gadā. cerams, ka nākošgad ar pašrealizāciju man veiksies labāk.
to novēlu arī jums, pēc iespējas labāku nākamo gadu.

beigās vēl kompilācija no mēnešu pirmo ierakstu sākumiem. for personal use, tā sakot.
01 aizejot gulet atrak par viesiem mes dabujam ko? klat pie neizgulesanas (beerns jau nezina ka jaagulj ilgaak) mes dabujam privilegiju no rita, kamer visi gulj, nokopt pasaakuma sekas, haa haa.
02 tieši pirms 29 gadiem (un nu jau 1 dienas) esot bijis ļoti auksti. bet tad, dažas dienas vēlāk, kad mani, pavisam maziņu, veda mājās no slimnīcas, esot sācies atkusnis.
03 paldies visiem par labajaam domaam, taas mums bija vajadziigas. tagad alisei ir daaudz labaak. atceltas gandriiz visas zaales atskaitot pulmikortu.
04 parasti, kad viņa ēd, pēc kāda laika, nu, es nezinu, kā nu kuro reizi, 5-15 karotēm ar ēdienu, viņa atsakās ēst. ēst jau grib, bet kaut ko citu. šodien, kad viņa jau bija atteikusies no ēdiena, bet vēl sēdēja barošanas krēsliņā un kamēr es pa to laiku runāju pa telefonu ar mammu, viņa paņēma savu šķīvi un sāka ēst. ar rokām.
05 atpakaļceļš bija vēl vieglāks kā turpceļš, viņa aizmiga vēl pirms pacelšanās, bet pamodās tikai pēc nosēšanās.
06 bērns mazgā sarkano sīpolu kaķa dzeramtraukā, bet man šausmīgi nāk miegs.
07 pēdējās dienās praktiski neesmu internetā. pat no telefona gandrīz ne. bērns joprojām pieprasa ļoti daudz uzmanības, mantas joprojām ir jāizpako un vecais dzīvoklis joprojām jātīŗa. + dziesmu svētku nedēļa.
08 ja solītā svelme atnāk (un arī ja ne līdz galam), centra bezgaisa mocītie un samērā brīvie, brauciet patverties zaļumos pie mums :)
09 neskatoties uz to, ka visu dienu ik pa brīdim apsvēru pasaukt kādu šovakar ciemos, kā nekā paliekam pa nakti centrā un plānu vakaram nekādu, realizēt savu nodomu tā arī nesaņēmos.
10 bet vispār nolēmu turpmāk rītus (līdz mazās diendusai) pavadīt bez mūsdienu ierīcēm, atskaitot telefonu.
11 šodien iekarojām lielupes balto kāpu no otras puses. diezgan jauki, tikai uzstumt ratus tajā kalnā, pa smiltīm, kas apbirušas ar skujām, bija.. kā lai saka.. izaicinājums :>
12 viņa zināja. es vēl negāju prom, tikai noliku viņu zemē, un viņa jau raudāja. ļoti žēlīgi un izbiedēti. spiedās man klāt un negribēja laist vaļā.