Kūkas
-Ausmaaa, Ausmaaa-aaa! Neatstāj mani šeit,- Kirils brēca un asaras bira no sīkā puikas vaigiem. Istabas vidū uz spīdīgā parketa gulēja izklāta mīksta sega. Kirils pirms piecām sekundēm mierīgi braukāja koka bānīti pa saburzītās segas vagām. Ausma piecēlās, lai aizietu uz virtuvi un nogrieztu cepeškrāsnī 180 grādos cepušos Misisipi dubļu kūku. Recepte no viņas mīļākās Ketrīnas Stoketas grāmatas Kalpone. Šokolādes smarža no lejas stāva lēni ieplūda bērnistabā, piepildot plašā koridora galeriju. Nedrīkstēja zaudēt ne mirkli, citādi mīkstie dubļi pārvērtīsies sausā izdegušā Amerikas prērijā.
-Māster, Kiril,- Ausmas tonī pazibēja sarkasms,
- Jūsu dēļ, tūlīt, tūlīt piedegs pusdienu deserts. Tā! Skaļi skaitiet līdz desmit, pēc katra cipara sakiet “Misisipi” un tā, lai es dzirdu no virtuves!
-Viens Missssisss,- Kirils šņukstēja un klusi norunāja vergu upes nosaukumu.
-Es nedzirdu,- no kāpnēm vēl paspēja nobļauties Ausma.
-Divi, Misissssipīīīīīī,- Kirilis jau centās, cik varēja. Arī viņš beidzot sajuta deserta smaržu iezogoties deguna nāsīs, mutē saskrēja siekalas. Viņš burtiski redzēja, kā ar sudraba karotīti noplēš kūkas maliņu, ērti iekārtojies savā krēslā pie virtuves galda.
-Trīs, Missaapapa,- Kirils piemirsa upes nosaukumu un prātā kūka jau burtiski izkusa mutē, maigais biskvīts bija tik mīksts, ka tas vārgi turējās uz karotītes nesadaloties. Viņš iedomājās, ka Ausma no cepeškrāsns izņem arvien jaunas un jaunas kūkas un piepilda visu virtuves garo galdu. Katrai kūkai ir sava karotīte. Ausma lēni ielej ledus tēju Donalda Daka krūzītē.
-Četri, Misipipi,- puisēns jau ēda otro gabaliņu no citas kūkas.
Ausma ieskrēja virtuvē kā skrējējs pie finiša līnijas. Piesteidzās pie cepeškrāsns, ātri paķēra virtuves cimdus un atvēra plīts lūku. Baltie dūmi iesitās sejā. Viņa izvilka melno ogli un nolika uz galda.
-Astoņi, Misisiiiipiiiii.- Kirils atkrita uz muguras un sāka dauzīt sandaļu papēžus pret grīdu.