dzsv atklāšana
ja neskaita to, KA:

1) gandrīz katrā otrajā skaņdarbā vai nu koris, vai orķestris, vai apskaņotājs nolaida totālākos tūkus,
2) renārs kaupers nodziedāja 4 (!) paša komponētas dziesmas,
3) vakara vadītāji kalniņš un pasternaka (tērpušies nevis tautastērpos, bet gan kaut kādā smart casual) izteica tekstus zem jebkuras kritikas (man krīt aizdomas uz laimu muktupāvelu),
4) augšminētā muktupāvela tikusi arī pie veselas lappuses pasākuma programmiņā (es labāk nemaz necitēšu),
5) kopā bija tikai trīs tautasdziesmas, kuras varētu dziedāt līdzi, un tas, protams, ir faaar too few latviešu publikai, lai to iekustinātu,
6) pasākumu noslēdza zigmāra liepiņa un māras zālītes sacerējumi, no kuriem prātā nepaliek neviena melodija,
7) virs skatuves no 32 (!) projektoriem projicētais video pēc būtības saturēja pārāk lielas devas LSD,

kopumā pasākums bija tīri tā neko ;) atzīšos, ka vislabāk man patika koru pārorganizēšanās auļu pavadījumā, un, jāsaka, grūti iedomāties vēl piemērotāku muzikālu noformējumu šīm pauzēm. protams, pilnīgi sirreāla bija karogu uznākšana pašā sākumā - tie kustējās it kā paši no sevis virs cilvēku galvām, un visas krāsu gammas, ko laikam varētu saukt par latviskām, to izpildījumā mani... nu, varētu teikt, ka uzrunāja.

saprotiet, es gribu, lai dziesmusvētki ir nevis izklaides pasākums visām gaumēm ar krutām gaismām un skābiem video no 32 projektoriem, bet lai tie nezaudē ne savu akadēmisko vērtību, nedz arī to prieku, kāds vēl joprojām valda uz skatuves, taču kurš ir pazudis zālē, kur latvieši-klausītāji stingi sēž un klausās, un varbūt grauž šokolādi vai iedzer kolu. un lai man piedod radinieki un citi, kuru darbus augstu vērtēju, taču es domāju, ka simfoniskais orķerstris dziesmusvētku kopkoncertos ir lieks, te piederas tikai pūtēji, akordeoni, varbūt kāds vargāns vai ģīga un bunga auļu garā. tēmu par kauperu, protams, varam izlaist. ja uz pasākumu bez kaupera un citām nevajadzīgām ekstrām no zālē sēdošajiem 30 000 atnāks par pieciem tūkstošiem mazāk, valsts maks no tā necietīs, bet pārējie iegūs pasākumu, kurā noķert dalības un savējības, nevis zooloģiskā dārza apmeklētāja sajūtu.