par iesnām un garīgo stabilitāti
Šorīt vienu brīdi likās, ka nu jau atkal lielā Depresija klāt. Tā uzmācīgā balss galvā: "Tu nevari neko sakarīgu izdarīt, nekad nekur ne uz ko nepaspēj, viss krīt no rokām, ne vēlēšanās, ne apņemšanās, ne enerģijas jelko mainīt... un vispār - tev taču viss vienalga, vai ne?" Jāteic, nobijos ne pa jokam. Un tikai vēlāk, jau darbā pie datora, turot rokās karstas tējas krūzi, (ar garu atvieglojuma nopūtu) sapratu, ka patiesībā visas šīs filozofijas pērles ir tikai blakusparādības negulētajai naktij un nez kur saķertajam šņupim. Cik viegli patiesībā ir sajusties laimīgai!