Zirga galvas leišu zemē
Tā nu sanāca, ka garās brīvdienas brīvprātīgi tika pavadītas Lietuvā. Kas patika, kas nepatika, kas izbrīnīja?
Patika šosejas. Ja pilsētās ceļu segums būtiski neatšķiras no Latvijā sastopamā, tad lielās šosejas ir vienkārši lieliskas. Protams, pēc 100 kilometriem ar atļauto ātrumu 130 km/h (un improvizēto drusku lielāku), mašīna ar kukaiņu atliekām ir aplipusi daudz vairāk kā parasti, un arī degvielas patēriņš ir vairāk par litru virs parastā, bet sajūtas vienalga patīkamas. Un izrādās, ka pat lielisko Klaipēdas - Viļņas šoseju vietām remontē (kādās 3 vietās no Kauņas līdz Viļņai), kas Latvijā būtu pavisam dīvaini. Bet varbūt remontēt labu ir vēl patīkamāk? :))
Lietuvā par ārzemniekiem maz domāts. Visa tūristiem pieejamā informācija visbiežāk ir tikai lietuviešu valodā, un izplatītākās svešvalodas ir pieejamas reti. Veikalos un restorānos var iztikt ar krievu valodu, bet dažas reizes gadījās pavisam jauniņas pārdevējas un oficiantes, kas īsti nesaprata ne angliski, ne krieviski. Varbūt leišiem lielas tautas sindroms (neenu, esmu redzējis viņiem tēlus, kam goda vietā Lielās Lietuvas karte), jeb man vienkārši gadījās trāpīt uz mazvalodīgajiem? :)
Navigācijas iekārta rullē. Ne pirmo reizi par to pārliecinājos. Īpaši, ja gribas apskatīt diezgan daudzko, un līdz šim daudzajam aizbraukt ar mašīnu. Bet... Vislabāk ir ja navigāciju papildina ar kādu lielāku karti, vai nu papīra formātā vai varbūt laptopā. Navigācijas iekārtas ekrāniņš un izvēles nav sevišķi piemērotas izpētei. Pētīt ērtāk ir lielajā kartē, un tad atrastos punktus ievadīt navigācijas iekārtā. Reizēm ievadīšana prasa savu izveicību, īpaši ja kartē nav māju numuru. Tad izvēlējos opciju - krustojums ar citu ielu, un parasti aizbraucu bez problēmām. Protams, navigācijas iekārtā esošajā kartē ir kļūdas. Bija divlīmeņu krustojums, kur navigators par to neko nezināja, bija Viļņā iebraucot no Kauņas puses plašs apvidus, kur TomToms uzskatīja, ka abpus ceļam ir vismaz milzīgs ezers, ja ne jūra :) Bet kopumā un arī konkrēti šāda ierīce sevi ļoti attaisno, un bez tās būtu paliela maldīšanās un ielu nosaukumu un māju numuru pētīšana, kas vakara stundās nav nekāda izprieca.
Sestdien pirms pusdienas laika, kad tikai tuvojos Viļņai, neuzmanīgi padalījos savos novērojumos ar stūrmani, ka Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, redz ļoti maz motociklu. Tā bija. Un pieķērcu sev nelaimi. No Viļņas kad devāmies uz Trāķiem, uz ceļa lielākā daļa braucēju bija motociklisti, kas laikam tikai pēc pusdienas bija cēlušies un izvīkšājušies no savām migām ārā uz ielām. Viņu bija daudz. Ļooooooti daudz. Viņi ar saviem čoperiem brauca lēnām un cienīgi, aizņemot visu ceļa platumu, un par apdzīšanu nebija ko domāt. Laimīgā kārtā izrādījās, ka liela daļa no viņiem dodas uz savu salidojumu nedaudz pirms Trāķiem, tā ka tālāk atkal bija iespējams braukt mierīgāk. Bet nu mācība bija, ka nevajag brīnīties, ka motociklistu maz ;)
Un vēl Lietuvā ir RIMI. Un leišu RIMI šobrīd notiek tāda pati nažu akcija ar uzlīmēm, kāda ir Latvijas RIMI. Un uzlīmes izskatās ļooooti līdzīgas, ja ne pilnīgi vienādas. Un cenas viņiem ir zemākas. Manas ierastās cigaretes tur maksā ap Ls 1.40 (Latvijā - Ls 1.75), bet kafija, kādu parasti dzeru Latvijā, maksā ap Ls 2.30, kamēr Latvijas RIMI pagājušajā nedēļā tā maksāja Ls 2.89, bet šodien jau 3.29 par paku. Jāpapēta būs čeki, gan jau vēl atradīsies cenu starpības. Ir drusku bēdīgi maksāt vairāk par identisku preci :(
Par viesnīcām. Sākumā biju domājis dzīvot jaunajā Kauņas REVAL Hotelī, kurš atvēries tikai 17. martā, bet izrādījās, ka tas 100% pilns. Kā man stāstīja draugs, kas pats REVAL sistēmā strādā, ar jaunajām viesnīcām tā esot, ka sākumā tās ļoti pilnas, un tas pats esot arī Rīgā ar jauno REVAL viesnīcu Elizabetes ielā. Negaidīti pilna izrādījās arī REVAL viesnīca Viļņā, un nācās par apmešanos domāt pašam. Laimīgā kārtā vizītkaršu kaudzē bija viena privātas viesnīcas vizītkarte Kauņā, ko arī izmantoju. E-pastā pavaicāju par vietām, saņēmu laipnu atbildi, ka vietas ir, e-pastā pieteicos, man atsūtīja apstiprinājumu, ka numurs rezervēts, un neprasīja nekādas garantijas, ne kredītkartes numurus, tik lūgumu informēt, ja gadījumā neieradīšos. Bet nebija jau pat domas neierasties. Rezervētais numurs bija lielisks, restorānā viss garšīgs, vienīgais trūkums, ka autostāvvieta pamaza un pašaura. Pie prombraukšanas satiku arī viesnīcas īpašnieku, kurš mani nez kādā veidā atcerējās. Laikam jau ne sliktā nozīmē, jo smaidīja ;)
Bet mājās vienalga ir labāk :)