Angliski - Life in One Day.
Pasaule ir vieta, kur dzīve ilgst vienu dienu un svarīgākie notikumi notiek tikai vienreiz. Šajā pasaulē zina arī par elles eksistenci, vietu, kur dzīve ilgst bezgalīgi un visu skaisto iespējams darīt neskaitāmas reizes, tādēļ skaistais iespaids notrulinās un ar laiku zūd; nav nekā vienreizēja un lieliska.
Sanāk, ka mēs dzīvojam ellē. Un es domāju par to, vai cilvēki, kuri dzīvē novērtē sīkumus un mazās lietas, mirkļus, ir kaut ko noziegušies iepriekšējā - vienas dienas - dzīvē, tādēļ nokļuvuši šeit. Viņu ellē, mūsu realitātē. Viena no tām lieliskajām filmām, kur diezgan tuvu realitātei atspoguļots prieks par saulrietu, lietu, smiltīm, smaidiem, rokas iebužināšanu matos, pieskārienu un visu pārējo. (arī mirkļi, kad it kā dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, bet iekšā viss šķiet bezgalīgi tukšs)
Filmas pirmā daļa, ja tā varētu to nosaukt, diezgan labi atbilda tam, kā es jūtos līdzīgās situācijās. Detaļas, detaļas, detaļas. Ieelpot to mirkli un gribēt saglabāt iekšējā burciņā vēl ilgi, bet tas ir tik gaistošs un burvīgs, ka neiespējami. Lēnām, bremzējoši vilkt garumā to sprīdi līdz neizbēgamajai katastrofai, vientulībai, skumjām. Maksimāli izmantot iespēju (iz)just, ieelpot, izdzīvot.
Nedaudz pietrūka, lai es būtu sajūsmā par filmu. Viens solis pāri palodzei.

Nedaudz par to, kā mūsu pasaulē cilvēkiem raksturīgi tikt līdz kaut kādai robežai, uzkāpt uz virves un tūlīt pat krist lejā, jo gravitācijas kārdinājumam ir tik grūti pretoties. Par to, kā iemācīties un no visas sirds censties izbaudīt to brīdi, kad balansē uz virves griezīgās miesas - līdz sāpēm skaistajā mirklī pirms kārtējā kritiena lejup. Kontrolēt sevi. Jūs jau zināt, kā tas ir, kad divas sejas viena otrai tik tuvu blakus, ka sīkie matiņi uz ādas, iespējams, jau saskaras - tas magnētisms, kas velk un aicina lūpas saskarties. Cik grūti un ļoti, ļoti saldi ir pretoties tam magnētismam. Garšīgi.